ctrl+s podcast 11: Kurā pensiju līmenī esi Tu?

Šajā podcast epizodē centāmies izzināt visus pieejamos pensiju līmeņus Latvijā un dot ieskatu tajā, ko no tiem varam sagaidīt. Pierakstos ir ļoti daudz saites uz papildu resursiem, tāpēc, ja kāda no tām šķiet īpaši noderīga – pieraksti komentāros.

Pirmais pensiju līmenis

Pirmajā pensiju līmenī tiek reģistrēti 14% no mūsu algas, kas ir lielākā daļa no VSAOI. Reģistrēt, nozīmē ka visi ieskaitījumi tiek saskaitīti un indeksēti. Indeksēšana ir darbība, kurā šis pensijas pieraksts tiek pielāgots cenu izmaiņām.

Pirmais pensiju līmenis ir pieejams katram, kas ir nostrādājis 10 gadus (un maksājis nodokļus) un sasniedz pensionēšanās vecumu:

  • Šogad pensionēšanās vecums: 63 gadi un seši mēneši
  • no 2020. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 63 gadi un deviņi mēneši
  • no 2021. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi
  • no 2022. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un trīs mēneši
  • no 2023. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un seši mēneši
  • no 2024. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un deviņi mēneši
  • no 2025. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 65 gadi

Iespēja apskatīt, cik esi sakrājis: https://www.latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP61/Apraksts

Otrais pensiju līmenis

Pensiju otrais līmenis ir VSAOI daļa (6%), kurai katram no mums ir iespēja noteikt pārvaldītāju. Pensiju otrā līmeņa pārvaldītājs ir FKTK reģistrēti uzņēmumi, kas saņēmuši licenci. Visus pārvaldītājus atradīsi: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/pensiju-fondi/valsts-fondeto-pensiju-shemas-vfps-lidzeklu-parvalditaji/. Šis pārvaldītājs būs atbildīgs par Tavas naudas ieguldīšanu pēc Tevis dotajiem norādījumiem. Kopumā 2. līmenis, ļauj pensijā saņemt atdevi arī no finanšu tirgus attīstības.

Katram no mums ir iespēja mainīt 2. pensiju līmeni izmantojot Latvija.lv https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p285/ProcesaApraksts un apskatīt savu uzkrājumu https://www.latvija.lv/Epakalpojumi/EP44

Lai izvēli izdarītu labāk, vari pārskatīt rezultātus šeit: https://www.fktk.lv/statistika/pensiju-fondi/ceturksna-parskati/ , bet atceries, ka pagātnes rezultāti ne vienmēr norāda uz nākotnes rezultātiem.

Interesanti šobrīd ir sekot līdzi iniciatīvai par iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto. Lai arī šo iniciatīvu lielā mērā atbalsta Indekso, viņu apraksts par 2. līmeņa mantošanu ir visai adekvāts.  https://indexo.lv/blogs/ka-stradas-2-pensiju-limena-mantosana/

Trešais pensiju līmenis

Trešais pensiju līmenis ir pilnīgi brīvprātīgs. Iemaksas tajā katrs var izvēlēties pats tāpat kā fonda pārvaldītājus – https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/pensiju-fondi/privatie-pensiju-fondi/. Trešo pensiju līmeni var saņemt jau 55 gadu vecumā.

Par iemaksām 3. līmenī var saņemt arī nodokļu atmaksu par kuru vairāk iespējams izlasīt: https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-3-limenis/nodokla-atvieglojumi/ mūsu aprēķins ar Latvijas vidējo algu:

1077*12 = 12 924 => 10% * 12924 = 1292 => 108 EUR

Aprēķins par manu pensiju

Lai to izdarītu izmantoju pensijas kalkulatoru, kas pieejams mājaslapā Mana Pensija https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-sistema/kalkulators/ un vairākus pieprasījumus uz Latvija.lv, lai uzzinātu šī brīža stāvokli, kuru saites jau iepriekš pieminētas rakstā.

Šobrīd mans apdrošināšanas stāžs ir 7 gadi un 9 mēneši. Šajā laikā 1. pensiju līmenī esmu iemaksājis € 9462 un 2. pensiju līmenī esmu uzkrājis €2595. Ja mans progress turpināsies līdzīgi, kā šobrīd, tad, pensijā ejot, es saņemšu €1085 mēnesī. Ja es katru mēnesi piemaksātu €30, lai izveidotu savu 3.pensiju līmeni, tad mana pensija palielinātos uz €1152 mēnesī.

Citas pensijas

Citas pensijas, kuras iespējams saņemt:

Atsauces ne par pensijām

Grupas ППШ video klips https://www.youtube.com/watch?v=kx-bu5VXHXo

ctrl+s podcast 10: Vai man vajag kredītkarti?

*atgādinām, ka šis ir mūsu viedoklis, un balstīts uz mūsu situāciju, tāpēc aicināt katru būt atbildīgu un izvērtēt savu situāciju

Epizodes laikā ar Mārtiņu un Dāvi apskatām kredītkartes no dažādiem aspektiem, un mēģinām saprast, vai mums katram, esot savā situācijā, vajag vai nevajag kredītkarti.

Šajā epizodē skatāmies tieši uz kredītkartēm, kas ir atšķirīgas no debetkartēm:

  • ar kredītkarti ir iespēja iztērēt vairāk nekā Tev ir;
  • ar kredītkarti nauda tiek rezervēta, nevis uzreiz pārskaitīta no konta.

Sarunas laikā noskaidrojām, kā kredītkartes palīdz ceļojumos, piemēram, ar auto izīrēšanu, kā arī, kāpēc kredītkartēm ir atlaižu programmas, un dažkārt tās piedāvā bonuspunktus. 

Epizodē pārrunājām arī tēmas, kas saistītas ar kredītkaršu ēnas pusēm piemēram, augstākām komisijas maksām. Vēl aplūkojām, kā izmaksas par kredītkarti ietekmē to procentu likme un atmaksas laiks. 

Ja Tev patika šī epizode, noteikti dalies ar to sociālajos tīklos: Facebook, twitter vai, piemēram, Instagram ar mūsu skaisto epizodes dizainu.
Šo podcast var atrast arī: Apple Podcast, Spotify un citās vietās, kur klausies podcast.
Ja vēlies, lai runājam par tēmu, kas Tev ir interesanta, vai, ja vēlies ieteikt kādu frāzi par naudu – sūti to uz podcast@ctrls.lv

Uzzini visu par ctrl+s jaunumiem te!

ctrl+s podcast 09: Vai uzticēties bankām?

Ikdienā neaizdomājamies par to, kā bankas pelna naudu. Banku ienākumus veido gan procenti, gan komisijas, gan citi ienākumi.

Banku ienākumi2018 Q4 (tūkstošos, €)
Latvijas Komercbanku ieņēmumu sadalījums 2018, FKTK

Svarīgais, ko ikdienā der atcerēties – bankas pelna ne tikai no mums izsniegtajiem kredītiem, bet arī no visām komisijām, kuras samaksājam, kā arī darījumiem ar finanšu instrumentiem.

Banku izdevumi 2018 Q4 (tūkstošos, €)
Latvijas komercbanku izdevumu sadalījums, 2018, FKTK

Bankas izdevumus lielākoties veido personāla un administratīvie izdevumi, kas ir izdevumi klientu apkalpošanai, darbinieku algām un uzturēšanai.

Tādēļ katram jāsaprot – ikdienā sadarbojoties ar savu banku mēs samaksājam par visām šīm lietām un cilvēkiem. Šo iemeslu dēļ der aizdomāties – kāpēc Tev vēlreiz jāiet uz filiāli un ko tieši iegūsi stāvot rindā? Vai tas, ka internetbankā nepieciešams ieiet biežāk nevis retāk, nav bankas veids, kā Tev ko pārdot?
Pāris temati, kuriem pieskaramies epizodē:
  • Kas ir bankas komisija? Par ko tieši to maksājam?
  • Kas ir izskatīšanas maksa?
  • Kā bankas var nodrošināt, ka nauda ir drošībā?
  • Apdrošināšana
Mūsdienās arvien biežāk saskaramies ar “banku alternatīvām”. Lai arī visizplatītākie ir alternatīvie kredīti, arī alternatīvi maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kontu uzturētāji ir visai plašā skaitā. Epizodē atradīsi atbildi, kāda ir atšķirība, piemēram, starp “Revolut” un “N26”, kas abi diezgan aktīvi ienāca Latvijas tirgū pirms laika.

Izmantotie materiāli

ctrl+s podcast 08: Laiks ir nauda. Par un pret.

Mēs visi zinām slaveno teicienu: “Laiks ir nauda.” Bet ko tas nozīmē katram no mums?

Mēs ar Mārtiņu un Dāvi apspriedām, kad mēs tam pavisam noticējām un kā tas ietekmējis mūsu dzīves. Pāris temati, kuriem pieskārāmies:

  • Cik vērtīga ir mana stunda, un kā šo vērtību palielināt?
  • Darīt visu pašam vai samaksāt kādam par to?
  • Vai nepilns darba laiks ir tā vērts?
  • Cik daudz laika veltīt draugiem?
  • Kas ir svarīgāks nekā nauda?
  • Kad ir vērts strādāt zem savas stundas likmes?
  • Cik maksā dzert pašu dārgāko alu?
  • Vai nauda padara laimīgu?

Ko Tev nozīmē laiks ir nauda ikdienā? Ieraksti to komentāros un droši dalies ar šo vai savu mīļāko epizodi ar kādu draugu.

Ja Tev ir kādi ieteikumi, uzsit ziņu uz podcast@ctrls.lv

 

ctrl+s podcast 07: Par ko mēs esam gatavi maksāt vairāk?

Šī  ir sērija, kurā ar Mārtiņu sastādījām sarakstus ar lietām, par kurām mūsuprāt ir vērts maksāt vairāk.

Kaspara saraksts:

  1. Augstākā izglītība – ja ir iespēja mācīties labākajās vietās, vai kopā ar labākajiem.
  2. Zināšanas, kuras nevar iegūt citur.
  3. Preces, kas ražotas saskaņā ar vērtībām.
  4. Pārtika, kas ir veselīga un / vai sniedz prieku.
  5. Ārsts, frizieris un citi speciālisti, kas Tevi pazīst.
  6. Komforts tālos braucienos.
  7. Lietas, ar kurām pelnu naudu.

Mārtiņa saraksts:

  1. Augstākā izglītība.
  2. Lietas, kuras var atkārtoti salabot.
  3. Tehniskās / specializētās apkopes.
  4. Nekustamais īpašums.
  5. Putekļusūcējs – robots.

Ja Tev šķiet, ka esam aizmirsuši kādu svarīgu lietu, un vēlies papildināt šos sarakstus – droši pievieno to komentāros.

Ja Tev patika šī epizode, droši iesaki to citiem, vai aizsūti viņiem saiti uz savu mīļāko epizodi!