Pirmais solis – personīgais budžets

Lielākā daļa grāmatu un blogu sākas ar vienu frāzi:

Ir jātērē mazāk kā tiek nopelnīts.

Lai arī vienkārša, šī frāze slēpj daudz patiesības. Ja mērķis ir tikt ārā no parādiem, uzkrāt vecumdienām, vai nopirkt jaunu auto, šis ir pirmais solis. Lai spētu frāzei paklausīt, vispirms nepieciešams izveidot sistēmu, lai patiesi varētu noteikt – vai pelnu vairāk vai mazāk nekā tērēju. Tam palīdz budžets.

Izveido savu budžetu

Budžets ir ienākumu un izdevumu saraksts. Tas ļauj ieraudzīt kopējo ienākumu un izdevumu summu. Ja summas sakrīt, tad tas bieži ir vienīgais budžeta uzdevums un, iespējams, nekas vairāk nav nepieciešams.

Iesaku sākt ar mēnesi. Sarakstīt uz lapas iespējamos ienākumus un izdevumus un pārbaudīt, vai ienākumi ir lielāki kā izdevumi. Ja tā ir –  ļoti labi, budžets ir ar pārpalikumu.

Ja tā nav, var turpināt ar vienu no 2 vingrinājumiem – saprast, vai ir iespējams reāli palielināt ienākumu, vai atrast veidus, kā samazināt izdevumus. Katrs no tematiem ir tik liels, lai to aplūkotu atsevišķā rakstā.  Tiesa, katram no mums būs idejas, kā šos ienākumus sagrupēt, un arī bez pamācībām katram no mums būs idejas, kuras no šīm grupām ir pārāk lielas.

Personīgā budžeta metodes

Lielā mērā tas, kā izskatās budžets, ir atkarīgs no mērķa, kuru nepieciešams sasniegt. Labs personiskais budžets ir tāds, kas ļauj sasniegt šo mērķi, bet ietver arī katra individualitāti. Vairāki autori ir rakstījuši par labākajām metodēm, kā to izdarīt.

50 – 30 – 20

Šī ir personīgā budžeta veidošanas metode, kuru aprakstījušas māte un meita savā grāmatā “Visa tava vērtība”. Grāmatā autores apgalvo, ka ar šo pieeju budžetam ir iespējams samazināt emocionālos pārdzīvojumus un saglābāt labklājību dzīves garumā.

Metodes pamatā ir izdevumu sadalījums 3 galvenajās grupās.

50 % jeb puse no ienākumiem būtu jāatvēl vajadzību apmierināšanai. Šajā sadaļā noteikti ir iekļaujami dzīvošanas izdevumi, transports un ēdiens. Arī nepieciešamais apģērbs iekļaujas šajā kategorijā.

20 % jeb viena piektā daļa būtu jāatvēl dažādiem ieguldījumiem un uzkrājumiem. Šajā sadaļā tiek iekļauta visa nauda, kas paredzēta vēlākiem tēriņiem.

30%, kas atlikuši (aptuveni 1/3 daļa) var tikt iztērēti produktiem un pakalpojumiem, kas ir vairāk nekā nepieciešamība. Piemēram 2. un 3. dzēriens bārā.

Grāmata pieejama: All Your Worth: The Ultimate Lifetime Money Plan

Vienīgās problēmas, ar kurām esmu saskāries, mēģinot pielietot šo metodi, ir spēja nodalīt izdevumus, kas ir vairāk iegribas nevis pamatizdevumi. Manuprāt, šī ir viena no vienkāršākajām metodēm, ar kuru sākt veidot personīgo budžetu. Īpaši, ja sākumā izmanto atviegloto versiju. 

80 – 20

Līdzīgi, kā iepriekšējā metode, šī neprasa visus izdevumus sadalīt vairākās nelielās kategorijās, bet piedāvā vienkāršu pieeju – 20% no saviem ienākumiem uzreiz novirzi uzkrājumiem un pārējo naudu vari tērēt kā vēlies. 

Šī metode mēdz piedzīvot vairākas variācijas atkarībā no vēlmes ietaupīt,, un to bieži izmanto cilvēki, kas vēlas pēc iespējas ātrāk sasniegt vecumu, kurā viņiem nav jāuztraucas par savu nodrošinājumu vecumdienās. Piemēram, cilvēki, kas metodi pārveidojuši par 50 – 50, bieži var pensionēties pirms 50 gadu vecuma. 

Vairāk par ekstrēmās taupības principiem var uzzināt grāmatā: Early Retirement Extreme: A Philosophical and Practical Guide to Financial Independence

Ilgu laiku šī bija mana vienīgā budžeta veidošanas metode, ko izmantoju kopā ar automatizētiem maksājumiem un sekojot budžeta principam – samaksā sev pirmajam. Taču tā noteikti nav bijusi visiedarbīgākā metode gadījumos, kad ir ļoti mazi ienākumi.

Aplokšņu budžets

Lai arī pirmajā mirklī var likties, ka tas ir saistīts ar aplokšņu algām, tā nebūt nav. Šī ir budžeta uzturēšanas tehnika, ko iespējams kombinēt ar iepriekš minētajām un nodrošina vislabāko pieturēšanos noteiktajiem kategoriju limitiem. 

Metodes būtība ir vienkārša – algas dienā vai mirklī, kad tiek saņemta nauda, tā tiek sadalīta pa aploksnēm, vispirms aizpildot aploksnes, kuras nepieciešamas primāri – mājokļa izdevumi, ēdiens, transports. Kad šīm kategorijām nauda ir atlikta, to var atvēlēt mazāk nepieciešamām lietām un izklaidēm. 

Metodes burvība slēpjas tajā, ka vienīgā nauda, kas pieejama makā, ir tā, kas dienas sākumā tur ielikta. Tādējādi nav iespējams pārmērīgi pārtērēt kādu no kategorijām. 

Tā kā šajā metodē visa darbība notiek tikai ar skaidru naudu, te arī metodes galvenā kritika – lai to īstenotu, ir maz vietas atkāpēm no dienas plāna. Tas var nozīmēt, ka vakarā nākas izlaist kādu pasākumu, tikai tādēļ, ka par to nav zināts no rīta (un līdz ar to nauda makā nav ielikta). Tiesa, no personīgās pieredzes zinu, ka bieži draugi ir saprotoši un izpalīdzēs. 

Vērtībās balstīts budžets

Aizvien biežāk mēs saprotam, ka lietas nedara mūs patiesi priecīgus, tādēļ aizvien izbaudām pieredzes, notikumus, pasākumus. Ekonomisti to dēvē par pieredzes ekonomikas laikmetu, un šī iemesla dēļ ir parādījušās arī jaunas budžeta veidošanas metodes. 

Pirmais solis: atšķirībā no parasta budžeta veidošanas šis sākas ar savu vērtību noteikšanu – kas ir lietas, kuras dzīvē novērtē? Manā gadījumā:

  1. Laiks, ko pavadu ar Undiju
  2. Drošības sajūta, ko rada nodrošinājums
  3. Attiecības ar draugiem
  4. Spēja būt profesionālam
  5. Unikāli piedzīvojumi 
  6. (+ prioritāšu skaits nav limitēts …)

Otrais solis: pārbaudīt savus līdzšinējos tēriņus – cik liela proporcija no tiem ir nemaināmi (kredīta maksājumi, pakalpojumu rēķini u.c.) un pārējos tēriņus novērtēt – vai tie atbilst Tavām prioritātēm, un kā juties, kad veici šos pirkumus.

Trešais solis ir izveidot sistēmu, kas Tevi atturēs no nevēlamo pirkumu veikšanas. Manā gadījumā – vēlme atteikties no Coca-Cola ikdienā veicināja mani sabiedriskā transporta vietā biežāk izvēlēties velosipēdu (lai pieturā gaidot tramvaju nebūtu kādrinājums aiziet līdz Narvesen). Mans ieteikums ir mēģināt dažādus atgādinājumu veidus un skatīties, kuri no tiem strādā tieši Tev. 

Ceturtais solis: regulāri pārskatīt budžetu un pielāgot savu sistēmu, lai aizvien novērstu nepatīkamos naudas tērēšanas paradumus. 

Šobrīd man šī metode šķiet pievilcīgākā, lai arī nevar noliegt arī tās kritiķus, kuri uzsver 2 galvenos trūkumus:

  • Gadījumā, ja personai ir zemi ienākumi, metode nesniedz solīto gandarījumu, jo pārāk mazu naudas daudzumu iespējams novirzīt “vērtību finansēšanai”.
  • Ir salīdzinoši viegli pārkāpt vērtību robežas un pārtērēt budžetā atvēlēto summu.

Šī metode ir ieteicama, ja jau kādu laiku esi dzīvojis ar saplānotu budžetu, bet tas līdz galam nav attaisnojis tavas vēlmes. 

Sākt ir svarīgākais

Neskatoties uz to, kura metode tiek izvēlēta, ir pāris patiesības, kas jāņem vērā katram:

  1. Jebkurš budžets ir labāks kā nekāds budžets, jo ļauj saprast vismaz daļu no ienākumiem un tēriņiem un sākt tos kontrolēt. 
  2. Nevajag baidīties no kļūdām. Neviens budžets nav bijis ideāls ar pirmo reizi. Ik pēc laika iespējams pārskatīt pozīcijas un tās labot.
  3. Labāk vienkāršāks nevis sarežģītāks. Ikvienam, kas neuzskata sevi par matemātikas un Excel absolūtu fanu, iesākumā noderēs pēc iespējas vienkāršāks budžets.

 

Kāpēc INDEXO ir manas pensijas pārvaldnieks?

Aizpagājušajā gadā Latvijas tirgū tika izveidots INDEXO –  pirmie zemu izmaksu pensiju plānu pārvaldītāji. Savu pensiju pēc pāris mēnešu nogaidīšanas Indexo uzticēju arī es. Šajā rakstā uzskaitīšu savus argumentus, kāpēc to izdarīju.

Iemesls #1: Pielāgots pensiju plāns

Man vēl nav 30. Mans prognozētais pensijas vecums ir vismaz 30 gadu attālumā. To, kāda būs pasaule šajā laikā, ir ļoti grūti prognozēt. Taču ir pāris apgalvojumi, kuriem es piekrītu.

Pasaules ekonomiskā attīstība turpinās iet augšup.

Būs krīzes, palēnināšanās un burbuļi plīsīs. Neapšaubāmi. Pensijas sakarā mani tas neuztrauc, jo lai kādi būtu kalni un lejas, ticams, ka pēc 30 gadiem dzīvosim labāk, kā šobrīd. Tāpēc pensija jāveido tā, lai ieguldījums pēc iespējas tuvotos šai izaugsmei.

Indexo piedāvātais pensiju plāns Jauda 16 – 50, kuru esmu izvēlējies es, ir piemērots tiem, kam vēl ir laiks līdz pensijai. Tā lielākā daļa ieguldīta akciju fondos, bet mazākā obligāciju fondos. Kāpēc tas ir labi  – akcijas ilgtermiņā nodrošina lielāku izaugsmi, kamēr obligācijas ir mazāk svārstīgas.

Iemesls #2: Atšķirība starp akcijām un akciju fondiem

Tā ir iespēja sadalīt risku.

Tirgus indekss ir rādītājs, kas atspoguļo noteikta aktīvu kopuma izmaiņas.

Vieglāk to saprast ar piemēru:

Ja mums šodien piederētu 10 Amerikas vērtīgāko uzņēmumu akcijas – piemēram 1 akcija no katra uzņēmuma, mums katru dienu būtu iespējams uzzināt, par cik šīs akcijas iespējams pārdot. Šo kopsummu mēs varētu dēvēt par indeksu.

Pasaulē ir ļoti daudz indeksu. Divi zināmākie raksturlielumi, kurus izmanto, lai tos salīdzinātu, ir izaugsme un svārstību apjoms. Parasti tirgus seko principam – jo lielāks risks, jo lielāka iespējamā peļņa. Šī iemesla dēļ plaši tiek izmantota diversifikācija – savstarpēji pēc iespējas neatkarīgāku aktīvu pirkšana.

Pasaules pazīstamākais indeks ir S&P 500, kas atspoguļo 500 Amerikas lielāko uzņēmumu tirgus kapitalizāciju, jeb visu šo uzņēmumu publiski pieejamo akciju kopējo vērtību. Lai arī katra uzņēmuma akciju vērtība mēdz krasi mainīties apvienojot 500 uzņēmumu akciju vērtību šis indekss ilgtermiņā piedzīvojis izaugsmi.

Indeksu fondi ir finanšu pārvaldītāji, kas, pērkot un pārdodot akcijas un citus finanšu instrumentus, cenšas imitēt fonda kustību. Tātad, nevis pārspēt konkrēto tirgus izaugsmi, bet gan to atkārtot. Mūsdienās šo darbu, pirkšanu un pārdošanu, bieži vien neveic paši brokeri, bet datorprogrammas, kas spēj reaģēt mazāk kā sekundes laikā.

Šī pieeja ir optimāla pensijas uzkrājumam, jo tās mērķis ir nodrošināt pienācīgu iztiku vecumdienās. Tas nenozīmē, ka aizejot pensijā jāspēj nopirkt vairāk, bet nozīmē, ka nevēlos dramatiski zaudēt dzīves līmeni, pie kura būšu pieradis.

Iemesls #3: Komunikācija rada uzticību Indexo

Lai arī investīciju stratēģija ir svarīga, tas nav vienīgais aspekts, kas mani piesaista Indexo. Atklāta komunikācija, iespējams, ir vēl svarīgāka. Pirms Indexo manu pensiju pārvaldīja SEB banka, un vienīgā komunikācija par šo uzkrājumu mums veidojās tikai, ja likums to prasīja.

Ar Indexo ir citādi. Jau kopš pirmās dienas sekojot Toma Kreicberga blogam un vēlāk aktivitātēm sakarā ar Indexo. Atšķirībā no bankām Toms aicina domāt līdzi, nevis akli uzticēties. Jūtos priecīgs, par to, ka mani aicina pievērst uzmanību savai naudai.

Katru reizi, kad esmu saņēmis e-pastu no Indexo, esmu patīkami pārsteigts, jo pats vēl neesmu nonācis līdz jautājumam, kā iet manai pensijai, bet jau saņemu atbildi uz to. Latvijā pārāk daudz par naudu runājam sarežģītos terminos, nedomājot par to, lai informācija ir viegli uztverama. Indexo iet pretējo ceļu.

Kopsavilkums: 3 lietas, kas mani pārliecina Indexo

Un te īss apkopojums par iemesliem, kāpēc esmu izvēlējies INDEXO:

  1. Indexo ir izveidojis pielāgotus pensiju plānus, kas atbilst manai izpratnei par to, kā uzkrāt.
  2. Indexo iegulda naudu akciju un obligāciju indeksos, kas ļauj sadalīt investīcijas vairākās daļās, tādējādi mazinot riskus.
  3. Indexo komunikācijas stils ir atvērtāks, un uzticību raisošs, kas ir svaiga pārmaiņa Latvijas pensiju pārvaldītāju vidū.

Vairāk informācijas aicinu meklēt Indexo mājas lapā. Vienkāršākais veids, kā nomainīt savu pensiju plāna pārvaldītāju, ir izmantojot portālu Latvija.lv

Skatoties nākotnē, cerams, ka Indexo izdosies ielauzties arī Pensiju 3.līmeņa pārvaldīšanā.

 

Mana Mintos dienasgāmata

Viens no pirmajiem rakstiem šajā blogā bija par to, kāpēc ieguldu Mintos. Vēlos iet vienu soli tālāk. Šis būs raksts, kurā neregulāri publicēšu portfeļa pārskatu un pierakstīšu aktuālās domas. Tā reti būs dziļa analīze, vairāk refleksija uz portfeļa svārstībām.

Pagaidām fails pieejams šeit.

15. aprīlis 2019

Kāds laiks ir pagājis kopš iepriekšējā ieraksta un šodien sarunā nonācu pie pāris atziņām par Mintos, ar kurām vēlējos padalīties.

  • Kāpēc izvēlos Mintos nevis Twino?

Man personīgi svarīga ir diversifikācija, un Mintos šajā piedāvā labākas iespējas.

  • Vai esmu apmierināts ar Auto invest darbību?

Pagājušajā mēnesī biju uz laiku apturējis visus savus Auto-investīciju portfeļus un to darbību atjaunoju 8.04. (To labi var redzēt arī dokumentā). Uzkrātā summa (> €250) tika investēta mazāk kā 24 stundās. Manuprāt, tas ir ļoti labs rezultāts.

Ja kāds papētījis arī  pēdējā mēneša grafiku, var redzēt, ka biju apturējis visu portfeļu darbību, gan tāpēc, ka vēlējos redzēt, kas notiks, gan tāpēc, ka bija aizdomas, ka nauda būs nepieciešama citām lietām. Ne pārāk laba ideja.

Vienīgais labais šajā laikā – portfeļa struktūra ir uzlabojusies un šobrīd labā daļa ir tuvu 90%. Tiesa, šis vēl nenozīmē, ka tā notiks vienmēr, jo kā iepriekš redzams portfeļa struktūra mēdz svārstīties par 15% arī vienas nedēļas ietvaros bez ārējiem stimuliem.

30. janvāris (2019)

Var redzēt, ka gads iesācies pozitīvi. Esmu palielināju ieguldījumus par 20%, jeb pievienoju 100€. Labā ziņa ir arī tā, ka ir uzlabojusies portfeļa struktūra. Šobrīd lielākā valsts, kurā ir ieguldījumi ir Kenija ar 42,6%, kas visi ir pie Watu, bet pat kopā ar Mogo 25,4% šobrīd tas nesasniedz 70%.  Vēl viens pozitīvs fakts – ir izdevies iegūt 16 kredītus ar likmi virs 13% gadā. Tas ļauj ar cerībām skatīties uz NAR pieaugumu, kas šobrīd ir 11,21%.

Pielaboju prognozi. Izskatās, ka šie 100 € man pēc 120 mēnešiem būs gandrīz trīskāršojušies.

14. janvāris (2019)

Pagājis gandrīz mēnesis no iepriekšējā ieraksta, tāpēc nedaudz komentēšu portfeļa attīstību. Kopējais investīciju skaits ir pieaudzis no 38 – 44 palielinot to sadalījumu starp dažādiem kredītiem, kas ir pozitīvi.

Grafiskajā attēlojumā un tabulā esmu pievienojis arī summu, kuru šobrīd esmu ieguldījis, lai ir skaidrāk redzama izaugsme. Jaunā lapā izveidoju arī prognozes rīku, kas parāda portfeļa attīstību pie šībrīža pieņēmumiem. Šobrīd tas izveidots uz 10 gadiem un iekļautie pieņēmumi ir nedaudz piesardzīgāki nekā portfeļa šī brīža panākumi.

Jāatzīst, ka neskatoties uz mēneša laikā novērotajām svārstībām, labā portfeļa daļa ir saglabājusies virs 75% atzīmes, un ir redzama parāda samazināšanās, kas ir ilgāks par 60 dienām. Šī ziņa arī ir iepriecinoša.

Pēdējā laikā mani nedaudz bažīgu dara mana portfeļa struktūra:

Ja vēl pirms pāris mēnešiem es uztraucos par Mogo pārsvaru savā portfelī, tad šobrīd situācija ir  kļuvusi dramatiskāka, jo Mogo un Watu kopā ir vairāk kā 83% no portfeļa. Lai šo situāciju risinātu, plānoju ieviest ierobežojumus dažos no saviem Auto investīciju portfeļiem.

18. decembris (2018)

Pirmā diena. Patīkami sākt uz labas nots. Šodien portfelis ir izlabojis pats sevi un no 66% labā portfeļa uzlecis uz 81%. Pagājušajā nedēļā uztraucos, ka pasliktināšanās ir pārāk strauja. No iepriekšējā perioda redzams, ka pieaugs sliktā portfeļa daļa, bet tam būtu jānotiek pakāpeniski.

 

Pirmā investīciju pieredze ar Mintos

Kas tas ir? Mājas lapā teikts, ka Mintos ir globāla kredītu birža, kurā var iegādāties un pārdot kredītus. Kredītus izsnieguši dažādi kreditētāji no vairāk kā 25 pasaules valstīm.

Man Mintos ir investīciju platforma. Izmantoju to ar mērķi saņemt lielu atdevi ilgākā laika periodā. Rakstā runāšu par motivāciju sākt izmantot Mintos, kā arī stratēģijām, kuras esmu izmantojis.

Kāpēc sāku lietot Mintos?

Laikā, kad biju iemācījies atlikt katru mēnesi konkrētu summu, man ļoti nepatika sajūta, ka tā palēnām zaudē vērtību. Sāku meklēt iespējas ieguldīt.

Zināju, ka akciju tirgū atdeve ir augsta, taču 2016. gadā man šī iespēja nebija pieejama. Nebija starta kapitāla, un iespējas investēt bija tikai instrumentos, kuru komisijas procenti bija briesmīgi. Izskatīju uzkrājošo apdrošināšanu iespējas, bet šķita, ka bankās uz lielu peļņu nevar pretendēt.

Uzzināju par 2 jaunām kompānijām, kas sāka piedāvāt iegādāties kredītus un solīja lielu atdevi. Tā kā solītais nebija salīdzināms ar neko no tirgū pieejamā nolēmu izmantot iespēju un 2016. gada 14.jūnijā ieskaitīju pirmos 10 € Mintos.

Sākotnējā stratēģija

Katru mēnesi ieguldot 10 € man tas bija pietiekoši, lai iegādātos daļu no viena kredīta. Tas bija labākais veids, kā izprast sistēmas darbību un kā notiek kredītu iegādāšanās. Pēc pusgada biju ticis pie neliela skaita ļoti ienesīgu kredītu ar 12% – 13,5 % atdevi gadā.

Tā kā man ļoti nepatīk manuālas darbības ar naudu, sāku interesēties par iespēju  investēt automātiski. Vēlmi pastiprināja sajūta, ka netieku pie labākajiem kredītiem. Izveidoju pirmo auto investīciju portfeli ar 2 noteikumiem – atpirkšanas garantija un kredīta procentu likme lielāka par 10%. Viss strādāja lieliski.

Nākamais solis bija palielināt % likmi izveidojot 4 portfeļus. Ieguldījuma likmes noteicu no 15%, no 13,3%, no 12%, no 10%. Sakārtoju tos dilstošā secībā, ar domu, ka vispirms mēģināšu ieguldīt tajos, kuriem ir augstākās procentu likmes.

Sekoja nepatīkama apzināšanās, ka portfelis ieguldījis vairākos kredītos ar termiņu virs 4 gadiem. Tas man nepatika, jo līdz šim prieku guvu redzot, kā kontā atgriežas nauda par pilnībā nomaksātu kredītu. Šī gada sākumā nolēmu pāriet uz īsākiem kredītu atmaksas termiņiem un izveidoju šī brīža portfeļu struktūru.

Aktīvie Mintos portfeļi

Šobrīd aktīvi ir 6 portfeļi no kuriem viens ir salīdzinoši nesen ieviests.

Mintos_portfolio_screen.PNG

Detalizēti par savu stratēģiju rakstīšu nākamreiz, bet galvenos rādītājus var redzēt. Pērku kredītus virs 8%, ar termiņu ne garāku kā 12 mēneši un investīciju lielums ir no 10€ – 20€.

Esmu sadalījis visus portfeļus 3 daļās:

  • Nesen Mintos ieviesa kredītu reitingu. Centos iekļaut tos savā portfelī. Šobrīd prioritāte ir augstas kvalitātes kredīti ar atdevi virs 9,5%.
  • Nākamā portfeļu grupa – portfeļi ar lielu atdevi un ierobežotu termiņu. Par prioritāti uzskatot īsāku termiņu.
  • Pēdējie 2 aktīvie portfeļi paredzēti, lai pēc iespējas vairāk nauda tiek izmantota. Palīdz, ja ļoti ienesīgie kredīti nav pieejami.

Šī portfeļu kombinācija mani līdz šim apmierināja, bet esmu novērojis pāris pazīmes, kas liek plānot izmaiņas. Tuvākajā laikā analizēšu portfeļus, meklēšu, kuros ir kļūdas un mēģināšu tās izlabot. Mintos nesen arī izziņoja auto-investīciju iespējas otrreizējajā kredītu tirgū. Domājams, ka ieskatīšos arī šajā iespējā.

Kā nepalielināt parādu katru mēnesi?

Mūsdienās uzkrāt parādu ir vienkārši. Ātrais kredīts, kredītkarte un preces līzingā, un aizņēmumi no vecākiem un draugiem. Es savu parādu sāku veidot 2010. gadā  Man bija 19 gadi, un es biju sācis uzkrāt parādu. Gada laikā tas bija 2 reizes lielāks, kā mani mēneša ienākumi. Es sāku saņemt pirmos kredīta atteikumus. Šajā rakstā pastāstīšu savas veiksmes un neveiksmes, lai pārstātu palielināt savu parādu.

Kā rodas parāds?

Pirmais solis – saprast, kāpēc tērēju vairāk, kā man ir. Tas bija vienkāršākais, es vienkārši atvēru savu konta izrakstu un skatījos, ko tas attēlo. Pirmais, ko pamanīju – puse no parāda bija radies bieži aizņemoties mazas summas. Pieci, desmit, iespējams, piecpadsmit eiro. Piemēram, nauda 2 dzērieniem. Konta papildināšana pirms ballītes. Bieži, kad vecāki nevarēja pārskaitīt, es aizņēmos pie kreditētāja.

Otrais iemesls – nevēlēšanās maksāt lielus rēķinus. Šajā laikā īres maksa sastādīja vairāk kā 30% no maniem ienākumiem. To labi apzinājos, bet katru mēnesi atliku apmaksu līdz, tas bija neatliekami. Bieži izvēlējos maksāt daļēji, nevis visu summu vai aizņemties.

Trešais – parādu pārcelšana. Situācijās, kurās kopīgi ar draugiem izklaidējāmies vai ēdām kopā, samaksāja viens no mums, bet pārējie atdeva daļu summas. Bieži šiem tēriņiem sekoja vakara pasākumi. Nevēlējos parādīt, ka man ir mazāk naudas uzdzīves laikā. Tāpēc izlēmu, ka rēķinus, par kuriem samaksājuši draugi, atmaksāšu no nākamās naudas. Tā tērējot naudu, kuras man nav.

Ceturtais iemesls bija neparedzēti izdevumi. Par neparedzētiem izdevumiem esmu uzskatījis visu – draudzenes dzimšanas dienu, Ziemassvētkus un ārsta vizīti. Viss ir bijis gana labs iemesls, lai aizņemtos.

Pēdējais iemesls, bet vissarežģītākais – kredīta procenti. Katru mēnesi par aizņemto jāmaksā kredīta procenti. Tie palielina mēneša izdevumus. Ja kredīta procenti sastāda 1/10 daļu no mēneša izdevumiem – tie ir paši kļūst par iemeslu parādam.

Visu iemeslu dēļ mans parāds auga par apmēram 5 – 10 % mēnesī, un man vajadzēja darīt kaut ko, lai to mainītu.

Daži reti gadījumi vai ikdiena?

Sliktākais, kad esi parādā – nav iespējams tikt ārā no parāda uzreiz. Tāpēc sākumā svarīgi parādu vairs nepalielināt. Bija jāiemācās neveidot jaunu parādu un atrast veidu, kā cīnīties ar visiem augstāk minētajiem punktiem. Labi apzinājos, ka visus parādus uzreiz nav iespējams atdot.

Mans lēmums bija sākt ar neparedzētajiem izdevumiem. Tie bija lielākie parāda palielināšanās punkti. Loģiska vieta, kurā meklēt pirmās atbildes. Visticamāk, tā bija atziņa no Kiosaki grāmatas, kas teica – samaksā sev pirmajam. To es sāku darīt. Katru mēnesi es pārskaitīju ~5% ienākumu neparedzētiem izdevumiem uz krājkontu. Lai cik ļoti vēlētos teikt, ka šis bija ļoti efektīvs risinājums, bet tā nebija.

Pirms sāku pārskaitīt sev naudu, biju iemācījies pārāk labi paredzēt “neparedzētos izdevumus” un tikt ārā no situācijām. Daži risinājumi ir komiski. Es diezgan labi pārzinu datumus, kuros ģimenes locekļiem ir vārdadienas, lai tās nepārsteigtu. Daži risinājumi nešķiet tik slikti – Ziemassvētkos, kad ar naudu bija pavisam grūti, kopā ar māsu visiem ģimenes locekļiem izlēmām uzcept cepumus. Neparedzētie izdevumi bija retas parādības. Slikti, ka par naudas izņemšanu ārkārtas gadījumos bija jāmaksā papildus. Tā vietā, lai es samaksātu tikai par ārkārtas gadījumu, es vēl biju arī to padarījis dārgāku.

Pusgadu un vēl vienu kredītu vēlāk sapratu, ka šis risinājums nestrādās. Kredīta augšanas ātrums nebija būtiski samazinājies. Tiesa, pārskaitot sev naudu katru mēnesi, biju iemācījies – regulāras darbības ar mazu rezultātu nozīmē vairāk, kā vienreizējas lielas darbības.

Padari to līdz absurdam vienkāršu

Šī atziņa deva risinājumu pirmajai un otrajai problēmai. Rēķinu apmaksas automatizācija. Es uzstādīju automātiskos maksājumus vienu dienu pēc algas par lielākajiem izdevumiem – dzīvokļa īri un kredīta maksājumiem. Kopš šī brīža esmu kavējis dzīvokļa maksājumu tikai ļoti lielu krīzes situāciju dēļ. Tāpat neskaitot mirkļus, kuros esmu radījis jaunas kredītsaistības, ik mēnesi samazinājis kredīta apjomu. Šo iespēju vajadzētu piedāvāt katrai bankai.

Nedaudz vēlāk pārgāju uz nedēļas budžetu. Sākotnēji – skaidrā naudā, bet vēlāk, digitāli. Šis risinājums palīdzēja apzināties reālos nedēļas izdevumus. Man skaidrā naudā bija tieši tik naudas, cik bija. Tas bieži noveda pie situācijas, kurā svētdienā man nebija naudas. Tas ļāva apzināties, cik es patiesībā varu tērēt, un gandrīz nekad neaizņemties. Lielākā problēma ar šo metodi – tā ir īstermiņā fokusēta. Pirmajā nedēļā man šķita, ka man ir vairāk naudas, nekā pirms tam. Tāpēc, lai arī efektīvs veids kā ievērot budžetu, neiesaku to ilgākā termiņā.

Šīs darbības kopā bija novedušas pie situācijas, kurā apturēju parāda augšanu. Es biju iemācījies plānot ārkārtas situācijas, un tām nedaudz atlikt, biju uzstādījis automātiskos maksājumus visiem regulārajiem maksājumiem un dzīvoju ar nedēļas budžetu. Pārceltā parāda apjoms bija mazāka problēma. Tas bija aptuveni līdzīgs katru nedēļu, un draugi nebija īpaši pret, ja teicu – pirmdien pārskaitīšu, kamēr to izpildīju. Pirms noteicu savu nedēļas budžetu – es pārskaitīju naudu draugiem. Man kredīts nekļuva lielāks. Tā bija pirmā lielā uzvara.

Nākamajos rakstos vairāk runāšu par veidiem, kā nonācu pie parāda samazināšanas un kāpēc izlēmu ņemt jaunus kredītus.

Grāmata, kuru pieminēju:

Rich Dad Poor Dad: What the Rich Teach Their Kids About Money That the Poor and Middle Class Do Not!

Ja vēlies klausīties manu sarunu ar Mārtiņu par to, kā no parāda iespējams nonākt līdz pārpalikumam, tā pieejama šeit.