Neliels ievads

Šoreiz nedaudz atkāpos no ļoti striktas finanšu tēmas un paskatījos uz vienu no pamata tehnikām, ko izmantoju dažādos dzīves gadījumos, lai sasniegtu vēlamo.

Ar katru dienu pasaule kļūst aizvien komplicētāka (complex) un katram no mums aizvien nesaprotamāka. Ikdienā mums apkārt ir bezgala daudz iespēju, kas rada mums aizvien vairāk stresa (vairāk par šo runā Barry Swartz). Pēdējos gados gan veidojot savu investīciju stratēģiju, gan ceļojot, gan iekārtojot dzīvokli esmu centies radīt sev veidu, kā samazināt šo komplicētību, izmantojot gaidu vadību (expectation managment). 

Šajā rakstā tad arī centīšos izskaidrot, kā pieeju gaidu vadībai izmantot personīgajā dzīvē – ceļojot, veidojot finanšu portfeli un veicot ikdienas un lielākus pirkumus, kā arī dalīšos ar pāris vispārīgiem secinājumiem, kas man ir palīdzējuši.

Pirmā reize

Mans pirmais ceļojums divatā ar kādu bija uz Itāliju. Tas notika daļēji spontāni, jo biļetēm bija atlaide, tāpēc tās nopirku. Laika bija gana – kādi 3 mēneši. Pilnīgi pietiekoši, lai izplānotu maršrutu, rezervētu naktsmājas un izdomātu aktivitātes, kuras vēlos.

Šis nebija pirmais ceļojums nevienam no mums. Mēs bijām ceļojuši gan grupās, gan atsevišķi. Šis bija pirmais ceļojums, par kuru mēs bijām atbildīgi pilnībā paši.

Pirmā reize, kad apsēdāmies runāt par šo bija neveiksme. Gribējām saplānot kur paliksim. Itālijas ziemeļu daļa ir milzīga. No Bergamo, kur ielidojām, var doties visos virzienos un atrast ko apskatīt. Tikšanās beidzās ar neko. Bijām pikti par mūsu neveiksmi. Nākamajai reizei bija jābūt citādai.

Tehnika

Nākamā tikšanās sākās ar pavisam vienkāršu mērķi – uzrakstīt, ko mēs sagaidām no šī ceļojuma. (Par mērķu orientāciju citu reizi, bet noteikti var sākt ar Simon Sinek). Šo tiešām darījām tik vienkārši, cik ir iespējams – kā var redzēt tabulā.

Kaspičs	Undža
Uzkāpt kalnā	Pagaršot Itālijas garšu (pica, lazanja, pasta, crepes, saldējums)
Peldēties	Padejot jaukā itāļu vietā (ATRAST BILDI)
La gardas ezers	MĀJAS, MĀJAS, MĀJAS! Mājas. Vēl mājas.
Pabraukt ar Vespu	Ezers un smuka daba
Satikt kādu startapistu	Geokaču kādu obligāti jāpaņem.
Paēst vakariņas ar kādu itāli	Turīna
	Jauks itāļu ciematiņš
	Izmantot iespējas. Es centīšos izbaudīt to, kas tajā brīdī ir. Arī mazās lietiņas un arī to, kas nav gluži bijis tā plānots. 🙂
	Dabūt internetu, lai var pastrādāt. (pieteicu mūs co-working vietai Milānā vismaz uz drusku laiku)
	Uztaisīt bildes, lai Lāsmai var reportāžu aizsūtīt.

Šodien pārskatot šo tabulu var šķist, ka tā ir visai smieklīga, bet tas ir pirmais mirklis, kurā apzinājos, cik svarīgi ir šīs gaidas pierakstīt, lai cik necila nešķistu forma. Reizēs, kad darbojos kopā ar kādu, sekoju paradigmai – ja neesmu to parādījis, tas nav zināms.

Detalizētāks skatījums

Nekas jauns

Tehnika pati par sevi nav nekas jauns, bet iespējams piemirsts, jo pārāk ilgi mums prātā ir mājojusi svētā trīsvienība – laikā, budžetā un pilnā apmērā. Tiesa, jau gana ilgi dažādas industrijas kritizē šo pieeju. (Viens piemērs ir šis raksts no 2006.gada)

Vadot savas dzīves “projektus” sen esam sapratuši, ka dažkārt ir vērts piemaksāt par papildus funkciju veļas mašīnai vai vietu kājām 9 stundu lidojumā. Dažkārt mēs vienkārši nenoformulējam savas gaidas, līdz ar to aizmirstam, ka tas ir svarīgi. Manā pieredzē tieši projekti, kuri ir veltījuši kaut nedaudz laika šo gaidu formulēšanai, spēj tās sasniegt labāk.

Strādājot Emergn, mēs runājam par vērtības piegādāšanu klientam, lai kas šī vērtība būtu, pēc iespējas ātri un regulāri. Jāatceras, ka tieši saņemot vērtību, mēs pārliecināmies, ka trāpījām. Mūsu gaidas mainās gan saņemot vērtību, atceries pamatskolas ekonomiku par galējo derīgumu (marginal utility), gan mirkļos, kad mainās mums pieejamā informācija, un būtu muļķīgi palikt pie vecajām.

Gaidas no mana finanšu portfeļa

Piemēram, mana šī gada investīciju stratēģija ir balstīta precīzi vienā gaidā – es vēlos, lai nākamā gada sākumā man pieder vairāk nekā piederēja šogad. Nenoformulējot šo gaidu, ir ļoti grūti izvēlēties, kur tieši ieguldīt, un ar ko tieši jāsāk pētīt, bet līdz ko tas ir skaidrs, var noformulēt stratēģijas pamatus:

• Portfelis jāveido tā, lai iespējamās tirgus svārstības maz ietekmētu vērtības pieaugumu.
• Ilgtermiņa peļņa var tikt upurēta īstermiņa stabilitātei.

Es zinu, ka nākamgad manas gaidas no mana portfeļa būs citas. Tirgus būs cits. Man pieejamās finanses būs citas. Man pieejamās iespējas būs citas. Iespējams, tas var notikt jau nākammēnes, veicot budžeta pārskatīšanu. Tad arī var noformulēt jauno gaidu un stratēģiju.

Mīnusi

Būtu pārāk labi, ja šī metode vienmēr strādātu un neradītu nekādus sarežģījumus. Tā nav. Vairākas reizes dzīvē man ir nācies nonākt nepatīkamās situācijās tikai dēļ gaidām, kas nav piepildījušās, vai radījušas vilšanos. Tāpēc nedaudz ieskicēšu, kā esmu mēģinājis tikt galā ar nepatīkamajiem blakus efektiem.

Samierināšanās ar neveiksmi

Šogad daudzi no mūsu paradumiem piedzīvoja izmaiņas valdības ierobežojumu pandēmijas laikā dēļ. Tajā skaitā ieradumu iet uz veikalu vienu reizi nedēļā, pirms tam saplānojot ēdienreizes visai nedēļai, kā to darītu arī bez ierobežojumiem. Vienīgā atšķirība bija, ka šoreiz ēdienu pasūtījām ar piegādi uz mājām.

Parasti mūsu pasūtījumu saraksts ietver tieši nepieciešamās lietas ēdiena pagatavošanai un, ejot uz veikalu, šīs lietas arī nopērkam: ja nav pieejams mūsu mīļākais piens, vienkārši paņemam citu. Viena lieta, ko piegādes servisi nepiedāvāja (vai es nepamanīju) – aizstāt preces, kas šobrīd nav pieejamas ar līdzīgu vai cita ražotāja preci. Šī iemesla dēļ manas pirmās iepirkšanās reizes radīja manī sliktas emocijas, jo vairāki no produktiem, kas man netika piegādāti, bija nepieciešami, lai varam pagatavot ēdienus, kurus vēlamies.

Manuprāt, šis ir lielisks piemērs, kā gaidas radījušas manī vilšanos / sliktas emocijas, bet šīs nav vienīgā reize. Esmu novērojis, ka manas gaidas diezgan bieži netiek 100% apmierinātas, un tam parasti ir viens no diviem iemesliem.

Pirmās reizes

Viens no iemesliem, kāpēc mūsu gaidas netiek apmierinātas, jo mums kāda pieredze ir jauna. Būtībā mēs neapzināti sagaidām sevis iedomātus rezultātus no kādas darbības, ar kuru mums nav pieredzes.

Šajās reizēs, kad spēju tās piefiksēt, cenšos samazināt to, ko sagaidu, lai aiztaupītu sev nepatīkamās sajūtas.

Vēlme pēc perfekta rezultāta

Otrs gadījums, kurā parasti mēdzam vilties – sagaidot perfektus rezultātus. Iemesli protams var būt dažādi, bet rezultāts ir viens, mēs gaidām vairāk nekā ir racionāli iespējams, un šo rezultātu nekad nesasniedzam.

Manis aprakstītajā piemērā droši vien ir ļoti optimistiski gaidīt, ka no 40 – 50 produktu saraksta veikalā viss būs pieejams, laikā, kad cilvēki mēdza iepirkt krājumus vairākām nedēļām uz priekšu.

Ko darīt?

Konstants neapmierinājums ir bīstams, tieši tāpēc gaidu vadību neiesaku izmantot, ja jūtat, ka tā rada tikai vairāk neapmierinājuma. Ja tā ir, tad vienīgā iespēja ir tikai dažkārt lietot instrumentus gaidu vadībai.

Ja tomēr izlem mēģināt tikt pāri šiem mīnusiem, man pēdējā laikā sanācis daudz klausīties kā Garijs Veinerčaks (Gary Veynerchuck) runā par neveiksmēm. Šķiet, ka no tā esmu paņēmis 2 mācības, kuras cenšos pielietot. Cenšos nevērtēt savas izvēles pārāk daudz un mācīties, lai uzlabotu rezultātu nākamajām reizēm. Tas protams skan klišejiski, bet, manuprāt, ir pamatoti.

Ja esam izdarījuši to, kas ir bija mūsu spēkos konkrētajā mirklī, ar to ir jābūt gana šai reizei. Spēlējot futbolu, gandrīz nekad nedrīkst sākt domāt, kā es varēju nospēlēt labāk iepriekšējo situāciju, pirms spēle ir galā – tā var nokavēt nākamo situāciju. Lai mācītos, būs laiks ģērbtuvēs, treniņos un pirms iemigšanas, bet ir svarīgi šo laiku atvēlēt.

Vairāk struktūras / mazāk nenoteiktības

Viena no aktivitātēm, ko laiku pa laikam piekopju ir nedēļas plānošana. Tā ir vienkārša aktivitāte, kas parasti notiek piektdienas rītā. Tās laikā reflektēju par to, kas noticis šajā nedēļā, un nosaku nākamās nedēļas aprises. Tehniski, tas nozīmē arī ieplānot aktivitātes kalendārā, kas palīdzēs sasniegt mērķus.

Pirmajās reizēs, kad lūdzu Undijai kopīgās aktivitātes ieplānot līdzīgā veidā, viņai tas nepatika, jo radīja sajūtu, ka šī strukturēšana neļauj izpausties spontanitātei. Sava daļa taisnības viņai bija, jo ir bijušas reizes, kad laika plānošanu aizvedu līdz ekstrēmam, bet es biju apņēmīgs to labot.

Man kopumā ļoti grūti izdodas sadzīvot ar kontroles neesamību manā dzīvē. Es bieži kļūstu aizkaitināms un negatīvs arī pret labām idejām. Tas man pašam liekas netaisni pret visiem, kas jebkad ar mani šajos brīžos ir saskārušies. Tieši šī iemesla dēļ, cenšos lietot gaidu vadību arī šajā laukā.

Šobrīd esmu sapratis, ka savā nedēļā noteikti vēlos daļu nenoteiktības (papildus tai, kas tajā ir jo, pasaule ir neparedzama). Tiesa, atļaujot tam mainīt / traucēt manas no tiesas svarīgās aktivitātes, es justos bēdīgs. Tāpēc, nereti es nedēļā ieplānoju laiku, kas tiek nodots man uzticamu cilvēku rīcībā.

Šajā laikā var notikt jebkas, un tieši tādas gaidas man ir pret šo laiku. Lai cik dīvaini nebūtu, tieši šī gaidu uzstādīšana ļauj man atbrīvoties no manas negativitātes.

Pāris ieteikumi, ko paņemt sev

Kad izdevies tikt pāri sarežģījumiem, ir pāris ieteikumi, kas gaidu vadīšanu var padarīt vienkāršāku.

Grūti par gaidām komunicēt pārāk daudz

Gaidu vadība sadarbībā ar citiem ir pavisam atsevišķa raksta vērta, taču ir viens princips, kas, manuprāt, atrisinās ļoti daudz problēmu – komunicē par gaidām vairāk, kā šķiet ērti.

Reti esmu bijis situācijās, kurās kāds pārlieku daudz runā par to, ko tieši sagaida. Turpretī, pārlieku daudz esmu bijis situācijās, kurās kāds nav padarījis savas gaidas zināmas pārējiem.

Šādās situācijās parasti gadās dzirdēt frāzes, kā “tas taču ir pašsaprotami” vai “kā to var nezināt?”. Abas šīs frāzes ir pielādētas ar teicēja izpratni par konkrēto situāciju.

Piemēram, šorīt ar Undiju spēlējām jaunu galda spēli, kuru es iepriekš biju spēlējis. Spēles sākumā es steidzināju Undiju pēc iespējas ātrāk uzsākt spēli. Spēlēs laikā, kad pienāca mana kārta, es bieži precizēju, kādu no noteikumiem, jo spēlēju pēc atmiņas.

Šīs precizēšanas izsauca vairākas izmaiņas, kas padarīja spēli man vienkāršāk uzvaramu. Nevienam nepatīk spēlēt spēli, kurā uz pretinieku metamā kauliņa ir divi 6-nieki. Tikai spēles beigās sapratu, ka manas gaidas bija, ka Undija sapratusi visus noteikumus tāpat kā es, neskatoties uz to, ka spēli spēlējusi daudz mazāk kā es.

Pavisam vienkārši būtu bijis pajautāt pāris jautājumus, lai es pastāstītu, kādas ir manas gaidas. Tas noteikti gan spēli, gan rītu būtu padarījis abiem patīkamāku.

Redzams ir labāk nekā neredzams

Pagalmā, spēlējot bumbu ar draugiem, mēs visi esam pieredzējuši situāciju, kad parasta izklaide pārvēršas azartiskā spēlē, līdz ko sākam skaitīt rezultātu. Plaši tas aprakstīts grāmatā 4 Izpildes disciplīnas (https://www.youtube.com/watch?v=aEJDliThj7g).

Tāpat ar gaidām – jo redzamākas tās mums ir, jo lielāka iespēja, ka tās sasniegsim. Ja kombinēsim šo redzamību ar uztveramu ilustrāciju, nevis plašu tekstu – tas noteikti nāks par labu.

Mūsu gaidas mainās, un tas ir ok.

Šis savā ziņā ir secinājums, kas izriet rodas, ja cenšamies risināt gaidu vadības vājās puses. Piemēram, ja iemācāmies, ka pirmās reizes parasti ir vājākas, ir tikai loģiski, ka, laikam ejot, sagaidām vairāk.

Tiesa, arī mūsu gaidām ir ļauts arī iet otrā virzienā. Piemēram, ir diezgan nereāli sagaidīt, ka netrenējoties regulāri spēsim, piemēram, veikt kādu distanci tādā pašā ātrumā, kā laikā, kad bijām lieliskā formā.

Bieži mēs negribam sev atzīt, ka gaidas ir mainījušās – piemēram, paliekot vecāki, mēs sākam aizvien novērtēt komfortu dažādās vietās, tā vietā, lai izbaudītu skarbākus apstākļus. Dažkārt mums ar to ir grūti samierināties, ka esam mainījušies.

Noslēgums

Gaidu vadība manā ikdienā iespiedusies tik ļoti, ka dažkārt pavisam ikdienišķu aktivitāti sāku ar šiem vārdiem: “Kādas ir mūsu ekspektācijas?” un pašam tas šķiet ļoti ok. Tas man ir ļāvis priekšlaicīgi novērst šķēršļus un sasniegt vairāk, jo zinu par šo nepieciešamību. Nedomāju, ka tas ir būtiski katram no mums, bet noteikti domāju, ka runāt par to, ko sagaidām, dod iespēju biežāk pie tā arī tikt. To arī novēlu – biežāk iegūt to, ko vēlamies.