Dabū to, ko vēlies. Gaidu vadība.

Neliels ievads

Šoreiz nedaudz atkāpos no ļoti striktas finanšu tēmas un paskatījos uz vienu no pamata tehnikām, ko izmantoju dažādos dzīves gadījumos, lai sasniegtu vēlamo.

Ar katru dienu pasaule kļūst aizvien komplicētāka (complex) un katram no mums aizvien nesaprotamāka. Ikdienā mums apkārt ir bezgala daudz iespēju, kas rada mums aizvien vairāk stresa (vairāk par šo runā Barry Swartz). Pēdējos gados gan veidojot savu investīciju stratēģiju, gan ceļojot, gan iekārtojot dzīvokli esmu centies radīt sev veidu, kā samazināt šo komplicētību, izmantojot gaidu vadību (expectation managment). 

Šajā rakstā tad arī centīšos izskaidrot, kā pieeju gaidu vadībai izmantot personīgajā dzīvē – ceļojot, veidojot finanšu portfeli un veicot ikdienas un lielākus pirkumus, kā arī dalīšos ar pāris vispārīgiem secinājumiem, kas man ir palīdzējuši.

Pirmā reize

Mans pirmais ceļojums divatā ar kādu bija uz Itāliju. Tas notika daļēji spontāni, jo biļetēm bija atlaide, tāpēc tās nopirku. Laika bija gana – kādi 3 mēneši. Pilnīgi pietiekoši, lai izplānotu maršrutu, rezervētu naktsmājas un izdomātu aktivitātes, kuras vēlos.

Continue reading “Dabū to, ko vēlies. Gaidu vadība.”

ctrl+s podcast 19: Kur mēs liekam savu naudu?

Šī ir pieprasītākā sērija. Sērijā apspriežam to, kur mēs katrs liekam savu naudu 2019.gada septembrī. Lai visu vieglāk vizualizēt, centos salikt skaitļus tabulā. Šī tabula ir precīzāka, kā sērijā izmantotie aprēķini.

Kaspars Dāvis Mārtiņš un Alise
Ienākumi
Pamatdarbs 89% 100% 98%
Papilddarbi 10%
Pasīvie ienākumi 1% 2%
Investīcijas
Uzņēmums 2% 23%
Investīcijas 10%

(2% Mintos, 8% ETF)

20€  Mintos +

3. pensiju līmenis

Parādi 16% 20%
Ietaupīšana
Buffera konts 8% 5% Atlikums mēneša beigās (5-10%)
Īstermiņa uzkrājumi 18% 30%
Ceļošana 4-8%
Izdevumi
Dzīvošana 40% 72% 48%

 

ctrl+s podcast 17: Kur sākt investēt? Pāris rīki un platformas

Pagājušajā sērijā apskatījām, kas ir un kas nav investīcijas. Šajā sērijā pievēršamies tematam, kā sākt investēt. Protams, vēlreiz atgādinām divas svarīgas lietas:

  1. Pirms sāc investēt – noteikti izveido uzkrājumu neparedzētiem izdevumiem un iekrājumus īstermiņa vēlmēm. Tas palīdzēs neuztraukties par īstermiņa svārstībām tirgū, un finansēt vēlmes, kuras vēlies piepildīt tuvāko 5 – 10 gadu laikā.
  2. Platformas, kuras iesakām, atbilsts mūsu izvēlētajiem kritērijiem un situācijai. Katram pašam jānovērtē, vai ieteiktās platformas var tikt izmantotas.
Sāksim ar kritērijiem, kas ir svarīgi, lai platformā varētu sākt investēt:
  1. Minimālās iemaksas. Mūsuprāt, platformas, kurās var ērti sākt investēt ir ar salīdzinoši zemu ieejas slieksni. Piemēram 10 EUR.
  2. Automātiski maksājumi. Platforma nodrošina iespēju veikt iemaksas automātiski, lai šis uzdevums nebūtu jāveic katru mēnesi. Šādā veidā investēšana tiek padarīta vienkārša.
  3. (Nodokļu atlaide). Šis noteikums, mūsuprāt, nav būtisks, lai sāktu investēšanu, jo prasa nedaudz plašāk iedziļināties nodokļu politikā.
Trīs platformas, kuras esam izmantojuši paši, lai sāktu veidot savas investīcijas.
Galvenās lietas, par kurām interesējamies, pirms ieguldām platformās ir:
  1. Risks
    • Investīciju
    • Platformas
  2. Atdeve
  3. Nepieciešamais laiks
  4. Aktīva vai pasīva investīciju pārvaldība
  5. Diversifikācijas iespējas

Citas platformas, kuras esam redzējuši, kas atbilst sākotnējajiem kritērijiem:

Ja ir kāda, platforma, kura šķiet piemērota sākšanai, noteikti mini to komentāros.

Atsauces

Swedbank tiešraide par https://www.facebook.com/events/2254838061276587/?active_tab=discussion

Informācija par kapitāla pieauguma nodokli https://www.vid.gov.lv/lv/ienakuma-nodoklis-no-kapitala-pieauguma

 

 

 

ctrl+s podcast 16: Kāpēc Bitcoin nav investīcija?

Pirms šīs epizodes svarīgi atgādināt – aicinām mūsu viedokli neizmantot, kā vienīgo avotu savu investīciju lēmumu izdarīšanai. 

Iespējams ar šo sēriju mums vajadzēja sākt, bet labāk vēlu nekā nekad. Tajā runājam, par to, ko mēs saprotam ar vārdiem investīcija un spekulācija. Papildus arī pārrunājām dažādas aktīvu kategorijas, par kurām bieži tiek lietots vārds investīcija.

Sāksim ar investīciju definīciju:

 Investīcija – līdzekļu izlietojums materiālu un nemateriālu vērtību iegādei, lai ar to palīdzību gūtu ekonomisku vai sociālu labumu. [1]

Spekulācija – jebkurš darījums vai pasākums ar augstu riska pakāpi [2]

Sērijā apskatījām arī definīcijas no Investopēdijas [3] un [4].

Sērijā pieminējām vairākas aktīvu klases, un lai tas būtu pārskatām, apkopojām izrunāto tabulā:

Aktīvs Investīvija Spekulācija
Kolekcijas priekšmeti Izpētīt kolekcijas priekšmetu kategoriju un pirkt plašāku spektru, ar priekšmetiem, kuriem ir lielāka iespēja kļūt vērtīgākiem Pirkt atsevišķus priekšmetus
Startup uzņēmumi Ieguldīt riska kapitāla fondā (fondos) ar pietiekami uzticamu līdzšenējo darbību Pirkt atsevišķus uzņēmumus / saņemt atalgojumā daļa
Uzņēmumi Pirkt vairāku uzņēmumu akcijas, kas ir pēc iespējas neatkarīgāki viens no otra Pirkt atsevišķu uzņēmumu akcijas
Indeksu fondi Pirkt indeksu fondus, kas seko tirgus indeksiem, kuru augšana ir bijusi stabila ilgākā laika posmā Pirkt atsevišķu, jaunu, neuzticamu indeksu akcijas
Kripto Pirkt un pārdot meklējot cenas starpību
Valūta (Algoritms, kas veic darbības valūtas tirgū) Pirkt un pārdot meklējot cenas starpību
Mežsaimniecība, Lauksaimniecība Gandrīz vienmēr Stādīt gadījumos, kad ir augsti riski (nestabili laika apstākļi u.c riski)
Zelts Jā, jo tas ir galīgs resurss Īstermiņā mēģinot nopelnīt uz cenas atšķirībām
Ieguldīšana bakas kontos Ja bankas piedāvātā procentu likme ir lielāka komisijas maksa
Dzīvības apdrošināšana Ja piedāvātie ienākumi ir lielāki nekā komisijas
Māksla Kļūsti par ekspertu jomā Pirkt atsevišķus mākslas darbus
Nekustamais īpašums Parasti ir investīcija, ja nepastāv lieli riski tā iznīcināšanai vai bojājumam Īstermiņā nopelnīt uz cenas svārstībām
Auto Auto, ar kuru ir plāns pelnīt naudu piemēram izīrējot. Pirkt auto, jo tirgū ir iespēja to pārdot dārgāk

Fun facts

Kanāda beidza lietot penijus 2012 gadā. [5]

Azartspēļu likuma 41.panta 1. punkta 7. apakšpunkts [6] saka, ka obligātā atdeve spēļu automātiem jānodrošina vismaz 80% apmērā no iemaksām. Tas nozīmē, ka no katra 1€ ir jāatdod 80 centi.

(1) Azartspēļu organizētājam ir aizliegts organizēt azartspēles, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

(7) kopējā totalizatora, derību un bingo laimestu kopsumma ir mazāka par 50 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas, spēļu automāta laimests — mazāks par 80 procentiem no iemaksu kopsummas, veiksmes spēlei pa tālruni — mazāks par 45 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas.

Pirmo galerijas līgumu Džeksons Polloks (Jackson Pollock) noslēdza ar Peggiju Gugenheimu (Peggy Guggenheim) 1943. gadā. [7]

Atsauces

[1] Akadēmisko terminu datubāze – Investīcija http://termini.lza.lv/term.php?term=investments

[2] Akadēmisko terminu datubāze – Spekulācija http://termini.lza.lv/term.php?term=spekul%C4%81cija&lang=LV

[3] Investopēdija – Investīcijas https://www.investopedia.com/terms/i/investment.asp

[4] Investopēdija – Spekulācija https://www.investopedia.com/terms/s/speculation.asp

[5] The Economist – Why has Canada killed off the penny? https://www.economist.com/the-economist-explains/2013/02/12/why-has-canada-killed-off-the-penny#targetText=In%20May%202012%20Canada%20duly,for%20its%20least%20valuable%20coin.

[6] Azartspēļu likums – https://likumi.lv/doc.php?id=122941

[7] Vikipēdija par Džeksonu Polloku – https://en.wikipedia.org/wiki/Jackson_Pollock

ctrl+s podcast 11: Kurā pensiju līmenī esi Tu?

Šajā podcast epizodē centāmies izzināt visus pieejamos pensiju līmeņus Latvijā un dot ieskatu tajā, ko no tiem varam sagaidīt. Pierakstos ir ļoti daudz saites uz papildu resursiem, tāpēc, ja kāda no tām šķiet īpaši noderīga – pieraksti komentāros.

Pirmais pensiju līmenis

Pirmajā pensiju līmenī tiek reģistrēti 14% no mūsu algas, kas ir lielākā daļa no VSAOI. Reģistrēt, nozīmē ka visi ieskaitījumi tiek saskaitīti un indeksēti. Indeksēšana ir darbība, kurā šis pensijas pieraksts tiek pielāgots cenu izmaiņām.

Pirmais pensiju līmenis ir pieejams katram, kas ir nostrādājis 10 gadus (un maksājis nodokļus) un sasniedz pensionēšanās vecumu:

  • Šogad pensionēšanās vecums: 63 gadi un seši mēneši
  • no 2020. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 63 gadi un deviņi mēneši
  • no 2021. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi
  • no 2022. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un trīs mēneši
  • no 2023. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un seši mēneši
  • no 2024. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un deviņi mēneši
  • no 2025. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 65 gadi

Iespēja apskatīt, cik esi sakrājis: https://www.latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP61/Apraksts

Otrais pensiju līmenis

Pensiju otrais līmenis ir VSAOI daļa (6%), kurai katram no mums ir iespēja noteikt pārvaldītāju. Pensiju otrā līmeņa pārvaldītājs ir FKTK reģistrēti uzņēmumi, kas saņēmuši licenci. Visus pārvaldītājus atradīsi: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/pensiju-fondi/valsts-fondeto-pensiju-shemas-vfps-lidzeklu-parvalditaji/. Šis pārvaldītājs būs atbildīgs par Tavas naudas ieguldīšanu pēc Tevis dotajiem norādījumiem. Kopumā 2. līmenis, ļauj pensijā saņemt atdevi arī no finanšu tirgus attīstības.

Katram no mums ir iespēja mainīt 2. pensiju līmeni izmantojot Latvija.lv https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p285/ProcesaApraksts un apskatīt savu uzkrājumu https://www.latvija.lv/Epakalpojumi/EP44

Lai izvēli izdarītu labāk, vari pārskatīt rezultātus šeit: https://www.fktk.lv/statistika/pensiju-fondi/ceturksna-parskati/ , bet atceries, ka pagātnes rezultāti ne vienmēr norāda uz nākotnes rezultātiem.

Interesanti šobrīd ir sekot līdzi iniciatīvai par iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto. Lai arī šo iniciatīvu lielā mērā atbalsta Indekso, viņu apraksts par 2. līmeņa mantošanu ir visai adekvāts.  https://indexo.lv/blogs/ka-stradas-2-pensiju-limena-mantosana/

Trešais pensiju līmenis

Trešais pensiju līmenis ir pilnīgi brīvprātīgs. Iemaksas tajā katrs var izvēlēties pats tāpat kā fonda pārvaldītājus – https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/pensiju-fondi/privatie-pensiju-fondi/. Trešo pensiju līmeni var saņemt jau 55 gadu vecumā.

Par iemaksām 3. līmenī var saņemt arī nodokļu atmaksu par kuru vairāk iespējams izlasīt: https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-3-limenis/nodokla-atvieglojumi/ mūsu aprēķins ar Latvijas vidējo algu:

1077*12 = 12 924 => 10% * 12924 = 1292 => 108 EUR

Aprēķins par manu pensiju

Lai to izdarītu izmantoju pensijas kalkulatoru, kas pieejams mājaslapā Mana Pensija https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-sistema/kalkulators/ un vairākus pieprasījumus uz Latvija.lv, lai uzzinātu šī brīža stāvokli, kuru saites jau iepriekš pieminētas rakstā.

Šobrīd mans apdrošināšanas stāžs ir 7 gadi un 9 mēneši. Šajā laikā 1. pensiju līmenī esmu iemaksājis € 9462 un 2. pensiju līmenī esmu uzkrājis €2595. Ja mans progress turpināsies līdzīgi, kā šobrīd, tad, pensijā ejot, es saņemšu €1085 mēnesī. Ja es katru mēnesi piemaksātu €30, lai izveidotu savu 3.pensiju līmeni, tad mana pensija palielinātos uz €1152 mēnesī.

Citas pensijas

Citas pensijas, kuras iespējams saņemt:

Atsauces ne par pensijām

Grupas ППШ video klips https://www.youtube.com/watch?v=kx-bu5VXHXo