ctrl+s podcast 18: Vai nauda ir laba dāvana?

Šajā sērijā kopā ar Mārtiņu un Dāvi pārspriežam naudas dāvināšanu. Katrs esam nonākuši situācijā, kurā domājam par naudas dāvināšanu. Vai tā ir pieņemama dāvana?

Šī iespējams ir epizode, kurā atklājam ļoti daudz no personīgās pieredzes. Uzzināsi par  naudas saņemšanu no vecmammas, dāvināšanu bez aploksnes un citiem stāstiem. Atklāsim, ko domājam par naudas apjomu, ko dāvināt ir pieņemami, kā to uzdāvināt! Kādas ir alternatīvas dāvanas, ko izmantot naudas vietā.

ctrl+s podcast 17: Kur sākt investēt? Pāris rīki un platformas

Pagājušajā sērijā apskatījām, kas ir un kas nav investīcijas. Šajā sērijā pievēršamies tematam, kā sākt investēt. Protams, vēlreiz atgādinām divas svarīgas lietas:

  1. Pirms sāc investēt – noteikti izveido uzkrājumu neparedzētiem izdevumiem un iekrājumus īstermiņa vēlmēm. Tas palīdzēs neuztraukties par īstermiņa svārstībām tirgū, un finansēt vēlmes, kuras vēlies piepildīt tuvāko 5 – 10 gadu laikā.
  2. Platformas, kuras iesakām, atbilsts mūsu izvēlētajiem kritērijiem un situācijai. Katram pašam jānovērtē, vai ieteiktās platformas var tikt izmantotas.
Sāksim ar kritērijiem, kas ir svarīgi, lai platformā varētu sākt investēt:
  1. Minimālās iemaksas. Mūsuprāt, platformas, kurās var ērti sākt investēt ir ar salīdzinoši zemu ieejas slieksni. Piemēram 10 EUR.
  2. Automātiski maksājumi. Platforma nodrošina iespēju veikt iemaksas automātiski, lai šis uzdevums nebūtu jāveic katru mēnesi. Šādā veidā investēšana tiek padarīta vienkārša.
  3. (Nodokļu atlaide). Šis noteikums, mūsuprāt, nav būtisks, lai sāktu investēšanu, jo prasa nedaudz plašāk iedziļināties nodokļu politikā.
Trīs platformas, kuras esam izmantojuši paši, lai sāktu veidot savas investīcijas.
Galvenās lietas, par kurām interesējamies, pirms ieguldām platformās ir:
  1. Risks
    • Investīciju
    • Platformas
  2. Atdeve
  3. Nepieciešamais laiks
  4. Aktīva vai pasīva investīciju pārvaldība
  5. Diversifikācijas iespējas

Citas platformas, kuras esam redzējuši, kas atbilst sākotnējajiem kritērijiem:

Ja ir kāda, platforma, kura šķiet piemērota sākšanai, noteikti mini to komentāros.

Atsauces

Swedbank tiešraide par https://www.facebook.com/events/2254838061276587/?active_tab=discussion

Informācija par kapitāla pieauguma nodokli https://www.vid.gov.lv/lv/ienakuma-nodoklis-no-kapitala-pieauguma

 

 

 

ctrl+s podcast 16: Kāpēc Bitcoin nav investīcija?

Pirms šīs epizodes svarīgi atgādināt – aicinām mūsu viedokli neizmantot, kā vienīgo avotu savu investīciju lēmumu izdarīšanai. 

Iespējams ar šo sēriju mums vajadzēja sākt, bet labāk vēlu nekā nekad. Tajā runājam, par to, ko mēs saprotam ar vārdiem investīcija un spekulācija. Papildus arī pārrunājām dažādas aktīvu kategorijas, par kurām bieži tiek lietots vārds investīcija.

Sāksim ar investīciju definīciju:

 Investīcija – līdzekļu izlietojums materiālu un nemateriālu vērtību iegādei, lai ar to palīdzību gūtu ekonomisku vai sociālu labumu. [1]

Spekulācija – jebkurš darījums vai pasākums ar augstu riska pakāpi [2]

Sērijā apskatījām arī definīcijas no Investopēdijas [3] un [4].

Sērijā pieminējām vairākas aktīvu klases, un lai tas būtu pārskatām, apkopojām izrunāto tabulā:

Aktīvs Investīvija Spekulācija
Kolekcijas priekšmeti Izpētīt kolekcijas priekšmetu kategoriju un pirkt plašāku spektru, ar priekšmetiem, kuriem ir lielāka iespēja kļūt vērtīgākiem Pirkt atsevišķus priekšmetus
Startup uzņēmumi Ieguldīt riska kapitāla fondā (fondos) ar pietiekami uzticamu līdzšenējo darbību Pirkt atsevišķus uzņēmumus / saņemt atalgojumā daļa
Uzņēmumi Pirkt vairāku uzņēmumu akcijas, kas ir pēc iespējas neatkarīgāki viens no otra Pirkt atsevišķu uzņēmumu akcijas
Indeksu fondi Pirkt indeksu fondus, kas seko tirgus indeksiem, kuru augšana ir bijusi stabila ilgākā laika posmā Pirkt atsevišķu, jaunu, neuzticamu indeksu akcijas
Kripto Pirkt un pārdot meklējot cenas starpību
Valūta (Algoritms, kas veic darbības valūtas tirgū) Pirkt un pārdot meklējot cenas starpību
Mežsaimniecība, Lauksaimniecība Gandrīz vienmēr Stādīt gadījumos, kad ir augsti riski (nestabili laika apstākļi u.c riski)
Zelts Jā, jo tas ir galīgs resurss Īstermiņā mēģinot nopelnīt uz cenas atšķirībām
Ieguldīšana bakas kontos Ja bankas piedāvātā procentu likme ir lielāka komisijas maksa
Dzīvības apdrošināšana Ja piedāvātie ienākumi ir lielāki nekā komisijas
Māksla Kļūsti par ekspertu jomā Pirkt atsevišķus mākslas darbus
Nekustamais īpašums Parasti ir investīcija, ja nepastāv lieli riski tā iznīcināšanai vai bojājumam Īstermiņā nopelnīt uz cenas svārstībām
Auto Auto, ar kuru ir plāns pelnīt naudu piemēram izīrējot. Pirkt auto, jo tirgū ir iespēja to pārdot dārgāk

Fun facts

Kanāda beidza lietot penijus 2012 gadā. [5]

Azartspēļu likuma 41.panta 1. punkta 7. apakšpunkts [6] saka, ka obligātā atdeve spēļu automātiem jānodrošina vismaz 80% apmērā no iemaksām. Tas nozīmē, ka no katra 1€ ir jāatdod 80 centi.

(1) Azartspēļu organizētājam ir aizliegts organizēt azartspēles, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

(7) kopējā totalizatora, derību un bingo laimestu kopsumma ir mazāka par 50 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas, spēļu automāta laimests — mazāks par 80 procentiem no iemaksu kopsummas, veiksmes spēlei pa tālruni — mazāks par 45 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas.

Pirmo galerijas līgumu Džeksons Polloks (Jackson Pollock) noslēdza ar Peggiju Gugenheimu (Peggy Guggenheim) 1943. gadā. [7]

Atsauces

[1] Akadēmisko terminu datubāze – Investīcija http://termini.lza.lv/term.php?term=investments

[2] Akadēmisko terminu datubāze – Spekulācija http://termini.lza.lv/term.php?term=spekul%C4%81cija&lang=LV

[3] Investopēdija – Investīcijas https://www.investopedia.com/terms/i/investment.asp

[4] Investopēdija – Spekulācija https://www.investopedia.com/terms/s/speculation.asp

[5] The Economist – Why has Canada killed off the penny? https://www.economist.com/the-economist-explains/2013/02/12/why-has-canada-killed-off-the-penny#targetText=In%20May%202012%20Canada%20duly,for%20its%20least%20valuable%20coin.

[6] Azartspēļu likums – https://likumi.lv/doc.php?id=122941

[7] Vikipēdija par Džeksonu Polloku – https://en.wikipedia.org/wiki/Jackson_Pollock

ctrl+s podcast 15: Kā dalīšanās palīdz ietaupīt?

Šajā epizodē ar Mārtiņu un Dāvi runājam par to, kas ir dalīšanās ekonomika un kā tā var palīdzēt ietaupīt ikdienā. Tāpat arī apspriedām dažus interesantus un smieklīgus piemērus, kā varētu ikdienu papildināt ar dalīšanās ekonomikas pieredzi.

Dalīšanās ekonomika var izklausīties sveša līdz saprotam, ka pēc būtības, jebkura reize, kurā nepērkam jaunu lietu, bet izmantojam kāda cita īpašumu, ir dalīšanās. Latvijā par dalīšanās ekonomiku ir rakstījuši vairāki autori:

Spilgtākie jaunie uzņēmumi, kas pievienojušies dalīšanās ekonomikai un darbojas arī Rīgā – Autolevi, AirBnBBolt (Taxify)CarGuruCityBeeMintosWolt.  

Kas ir lietas ar kurām Tu labprāt dalītos? Iemet, lūdzu, komentāros.

ctrl+s podcast 14: Kad ir gana piķis?

Atbilde uz jautājumu, kad cilvēkam ir pietiekoši nauda ir ļoti sarežģīta, un lielā mērā atkarīga no konteksta. Epizodes laikā mēs apskatām vairākas iespējas, kā to iespējams novērtēt.

Lai vieglāk sekot līdzi aprēķiniem esam sagatavojuši failu, kurā iespējams redzēt arī formulas un komentēt mūsu risinājumu, kā arī nokopēt sev.

Aprēķinu fails

Labojumi

Kaspars sajauca Pablo Piccaso ar Salvadoru Dali. Pirmais ir Pablo Piccaso un otrais ir  Salvadors Dali ar savu ocelotu.

Portrait of Pablo PicassoArtist Salvador Dali and his ocelot, Babou.

Atsauces

  1. FIRE kustības apraksts – https://www.investopedia.com/terms/f/financial-independence-retire-early-fire.asp
  2. Roberta Kiosakī grāmata – https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/2242-bagatais_tetis_nabagais_tetis.html