ctrl+s podcast 17: Kur sākt investēt? Pāris rīki un platformas

Pagājušajā sērijā apskatījām, kas ir un kas nav investīcijas. Šajā sērijā pievēršamies tematam, kā sākt investēt. Protams, vēlreiz atgādinām divas svarīgas lietas:

  1. Pirms sāc investēt – noteikti izveido uzkrājumu neparedzētiem izdevumiem un iekrājumus īstermiņa vēlmēm. Tas palīdzēs neuztraukties par īstermiņa svārstībām tirgū, un finansēt vēlmes, kuras vēlies piepildīt tuvāko 5 – 10 gadu laikā.
  2. Platformas, kuras iesakām, atbilsts mūsu izvēlētajiem kritērijiem un situācijai. Katram pašam jānovērtē, vai ieteiktās platformas var tikt izmantotas.
Sāksim ar kritērijiem, kas ir svarīgi, lai platformā varētu sākt investēt:
  1. Minimālās iemaksas. Mūsuprāt, platformas, kurās var ērti sākt investēt ir ar salīdzinoši zemu ieejas slieksni. Piemēram 10 EUR.
  2. Automātiski maksājumi. Platforma nodrošina iespēju veikt iemaksas automātiski, lai šis uzdevums nebūtu jāveic katru mēnesi. Šādā veidā investēšana tiek padarīta vienkārša.
  3. (Nodokļu atlaide). Šis noteikums, mūsuprāt, nav būtisks, lai sāktu investēšanu, jo prasa nedaudz plašāk iedziļināties nodokļu politikā.
Trīs platformas, kuras esam izmantojuši paši, lai sāktu veidot savas investīcijas.
Galvenās lietas, par kurām interesējamies, pirms ieguldām platformās ir:
  1. Risks
    • Investīciju
    • Platformas
  2. Atdeve
  3. Nepieciešamais laiks
  4. Aktīva vai pasīva investīciju pārvaldība
  5. Diversifikācijas iespējas

Citas platformas, kuras esam redzējuši, kas atbilst sākotnējajiem kritērijiem:

Ja ir kāda, platforma, kura šķiet piemērota sākšanai, noteikti mini to komentāros.

Atsauces

Swedbank tiešraide par https://www.facebook.com/events/2254838061276587/?active_tab=discussion

Informācija par kapitāla pieauguma nodokli https://www.vid.gov.lv/lv/ienakuma-nodoklis-no-kapitala-pieauguma

 

 

 

ctrl+s podcast 16: Kāpēc Bitcoin nav investīcija?

Pirms šīs epizodes svarīgi atgādināt – aicinām mūsu viedokli neizmantot, kā vienīgo avotu savu investīciju lēmumu izdarīšanai. 

Iespējams ar šo sēriju mums vajadzēja sākt, bet labāk vēlu nekā nekad. Tajā runājam, par to, ko mēs saprotam ar vārdiem investīcija un spekulācija. Papildus arī pārrunājām dažādas aktīvu kategorijas, par kurām bieži tiek lietots vārds investīcija.

Sāksim ar investīciju definīciju:

 Investīcija – līdzekļu izlietojums materiālu un nemateriālu vērtību iegādei, lai ar to palīdzību gūtu ekonomisku vai sociālu labumu. [1]

Spekulācija – jebkurš darījums vai pasākums ar augstu riska pakāpi [2]

Sērijā apskatījām arī definīcijas no Investopēdijas [3] un [4].

Sērijā pieminējām vairākas aktīvu klases, un lai tas būtu pārskatām, apkopojām izrunāto tabulā:

Aktīvs Investīvija Spekulācija
Kolekcijas priekšmeti Izpētīt kolekcijas priekšmetu kategoriju un pirkt plašāku spektru, ar priekšmetiem, kuriem ir lielāka iespēja kļūt vērtīgākiem Pirkt atsevišķus priekšmetus
Startup uzņēmumi Ieguldīt riska kapitāla fondā (fondos) ar pietiekami uzticamu līdzšenējo darbību Pirkt atsevišķus uzņēmumus / saņemt atalgojumā daļa
Uzņēmumi Pirkt vairāku uzņēmumu akcijas, kas ir pēc iespējas neatkarīgāki viens no otra Pirkt atsevišķu uzņēmumu akcijas
Indeksu fondi Pirkt indeksu fondus, kas seko tirgus indeksiem, kuru augšana ir bijusi stabila ilgākā laika posmā Pirkt atsevišķu, jaunu, neuzticamu indeksu akcijas
Kripto Pirkt un pārdot meklējot cenas starpību
Valūta (Algoritms, kas veic darbības valūtas tirgū) Pirkt un pārdot meklējot cenas starpību
Mežsaimniecība, Lauksaimniecība Gandrīz vienmēr Stādīt gadījumos, kad ir augsti riski (nestabili laika apstākļi u.c riski)
Zelts Jā, jo tas ir galīgs resurss Īstermiņā mēģinot nopelnīt uz cenas atšķirībām
Ieguldīšana bakas kontos Ja bankas piedāvātā procentu likme ir lielāka komisijas maksa
Dzīvības apdrošināšana Ja piedāvātie ienākumi ir lielāki nekā komisijas
Māksla Kļūsti par ekspertu jomā Pirkt atsevišķus mākslas darbus
Nekustamais īpašums Parasti ir investīcija, ja nepastāv lieli riski tā iznīcināšanai vai bojājumam Īstermiņā nopelnīt uz cenas svārstībām
Auto Auto, ar kuru ir plāns pelnīt naudu piemēram izīrējot. Pirkt auto, jo tirgū ir iespēja to pārdot dārgāk

Fun facts

Kanāda beidza lietot penijus 2012 gadā. [5]

Azartspēļu likuma 41.panta 1. punkta 7. apakšpunkts [6] saka, ka obligātā atdeve spēļu automātiem jānodrošina vismaz 80% apmērā no iemaksām. Tas nozīmē, ka no katra 1€ ir jāatdod 80 centi.

(1) Azartspēļu organizētājam ir aizliegts organizēt azartspēles, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

(7) kopējā totalizatora, derību un bingo laimestu kopsumma ir mazāka par 50 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas, spēļu automāta laimests — mazāks par 80 procentiem no iemaksu kopsummas, veiksmes spēlei pa tālruni — mazāks par 45 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas.

Pirmo galerijas līgumu Džeksons Polloks (Jackson Pollock) noslēdza ar Peggiju Gugenheimu (Peggy Guggenheim) 1943. gadā. [7]

Atsauces

[1] Akadēmisko terminu datubāze – Investīcija http://termini.lza.lv/term.php?term=investments

[2] Akadēmisko terminu datubāze – Spekulācija http://termini.lza.lv/term.php?term=spekul%C4%81cija&lang=LV

[3] Investopēdija – Investīcijas https://www.investopedia.com/terms/i/investment.asp

[4] Investopēdija – Spekulācija https://www.investopedia.com/terms/s/speculation.asp

[5] The Economist – Why has Canada killed off the penny? https://www.economist.com/the-economist-explains/2013/02/12/why-has-canada-killed-off-the-penny#targetText=In%20May%202012%20Canada%20duly,for%20its%20least%20valuable%20coin.

[6] Azartspēļu likums – https://likumi.lv/doc.php?id=122941

[7] Vikipēdija par Džeksonu Polloku – https://en.wikipedia.org/wiki/Jackson_Pollock

ctrl+s podcast 15: Kā dalīšanās palīdz ietaupīt?

Šajā epizodē ar Mārtiņu un Dāvi runājam par to, kas ir dalīšanās ekonomika un kā tā var palīdzēt ietaupīt ikdienā. Tāpat arī apspriedām dažus interesantus un smieklīgus piemērus, kā varētu ikdienu papildināt ar dalīšanās ekonomikas pieredzi.

Dalīšanās ekonomika var izklausīties sveša līdz saprotam, ka pēc būtības, jebkura reize, kurā nepērkam jaunu lietu, bet izmantojam kāda cita īpašumu, ir dalīšanās. Latvijā par dalīšanās ekonomiku ir rakstījuši vairāki autori:

Spilgtākie jaunie uzņēmumi, kas pievienojušies dalīšanās ekonomikai un darbojas arī Rīgā – Autolevi, AirBnBBolt (Taxify)CarGuruCityBeeMintosWolt.  

Kas ir lietas ar kurām Tu labprāt dalītos? Iemet, lūdzu, komentāros.

ctrl+s podcast 14: Kad ir gana piķis?

Atbilde uz jautājumu, kad cilvēkam ir pietiekoši nauda ir ļoti sarežģīta, un lielā mērā atkarīga no konteksta. Epizodes laikā mēs apskatām vairākas iespējas, kā to iespējams novērtēt.

Lai vieglāk sekot līdzi aprēķiniem esam sagatavojuši failu, kurā iespējams redzēt arī formulas un komentēt mūsu risinājumu, kā arī nokopēt sev.

Aprēķinu fails

Labojumi

Kaspars sajauca Pablo Piccaso ar Salvadoru Dali. Pirmais ir Pablo Piccaso un otrais ir  Salvadors Dali ar savu ocelotu.

Portrait of Pablo PicassoArtist Salvador Dali and his ocelot, Babou.

Atsauces

  1. FIRE kustības apraksts – https://www.investopedia.com/terms/f/financial-independence-retire-early-fire.asp
  2. Roberta Kiosakī grāmata – https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/2242-bagatais_tetis_nabagais_tetis.html

ctrl+s podcast 13: Nezaudē naudu finanšu piramīdā!

Visi esam dzirdējuši stāstus par finanšu piramīdām un kā cilvēki tajās zaudē naudu. Šajā epizodē mēģinājām saprast, kā izvairīties no šāda scenārija.

Diezgan plaša diskusija epizodes ietvaros sanāca par to, kā atšķiras finanšu piramīdas un tīkla mārketings.

Tīkla mārketings ir biznesa modelis, kurā pārdošana notiek ar tiešu komunikāciju un pārdevēji ir no mātes kompānijas lielā mērā neatkarīgi.

Piramīdas shēma ir finanšu shēma, kurā cilvēki vairāk naudas nopelna rekrūtējot jaunus cilvēku nekā pārdodot produktu vai pakalpojumu.
Tā kā tās var būt grūti atšķirt noder piramīdas shēmas pazīmes:
  1. Iespēja pievienoties grupai, kurā būs jāiesaista vēl cilvēki;
  2. Būs jāpiedāvā produkti, kas ir virs tirgus cenas;
  3. Ir salīdzinoši lielas uzsākšanas izmaksas;
  4. Sarunā tiek minēts, ka šī nav piramīdas shēma vai ka tas ir legāli.
  5. Lielāka peļņa tiek solīta no citu cilvēku piesaistīšanas, nevis no produkta pārdošanas.

Domājot par finanšu piramīdām jāsaprot, ka to zemākie slāņi ir daudzkārt lielāki kā augšējie. Piemēram, ja katrā līmenī cilvēkam jāpiesaista tieši 2 cilvēki – katrā nākamajā līmenī būtu tieši par 1 cilvēku vairāk kā pirmīdā kopā. Šis pieaugums kā attēlots tabulā.

   Līmenis  Cilvēki  līmenī  Cilvēki kopā  Jāpiesaista
1 1 1 2
2 2 3 4
3 4 7 8
4 8 15 16
5 16 31 32
6 32 63 64
7 64 127 128
8 128 255 256
9 256 511 512
10 512 1023 1024
11 1024 2047 2048
12 2048 4095 4096
13 4096 8191 8192
14 8192 16383 16384
15 16384 32767 32768
16 32768 65535 65536
17 65536 131071 131072
18 131072 262143 262144
19 262144 524287 524288
20 524288 1048575 1048576
21  1048576  2097151  2097152

Varam redzēt, ka jau 21 līmenī, šāda piramīda iekļautu visus Latvijas iedzīvotājus. Šī tabula izskatītos vēl trakāk, ja jāpiesaista būtu vairāk kā 2 cilvēki. Piemēram, ja katrā līmenī jāiesaista 10 cilvēki, jau 6 līmenī tas nozīmētu, ka jāpiesaista 1 miljons.

Tieši šī izplešanās ilgtermiņā ir neuzturama.

 

Ja Tev ir radušies kādi jautājumi par finanšu piramīdām – droši atstāj tos komentāros.

Ja zini kādu draugu, kam šī epizode varētu šķist interesanta – padalies ar to.

Ja Tev ir padomā kāda tēma, kuru vēlies, lai apspriežam raksti uz podcast@ctrls.lv

Atsauces

Ar Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas materiāliem vari iepazīties: https://www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/kas-jazina-par-finansu-piramidam/

Saite uz filmas mājas lapu “Betting on Zero” angļu valodā https://bettingonzero.com/

Wikipēdijas šķirklis par Ponzi shēmām https://en.wikipedia.org/wiki/Ponzi_scheme

Wikipēdijas šķirklis par QNET https://en.wikipedia.org/wiki/Qnet