ctrl+s podcast 14: Kad ir gana piķis?

Atbilde uz jautājumu, kad cilvēkam ir pietiekoši nauda ir ļoti sarežģīta, un lielā mērā atkarīga no konteksta. Epizodes laikā mēs apskatām vairākas iespējas, kā to iespējams novērtēt.

Lai vieglāk sekot līdzi aprēķiniem esam sagatavojuši failu, kurā iespējams redzēt arī formulas un komentēt mūsu risinājumu, kā arī nokopēt sev.

Aprēķinu fails

Labojumi

Kaspars sajauca Pablo Piccaso ar Salvadoru Dali. Pirmais ir Pablo Piccaso un otrais ir  Salvadors Dali ar savu ocelotu.

Portrait of Pablo PicassoArtist Salvador Dali and his ocelot, Babou.

Atsauces

  1. FIRE kustības apraksts – https://www.investopedia.com/terms/f/financial-independence-retire-early-fire.asp
  2. Roberta Kiosakī grāmata – https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/2242-bagatais_tetis_nabagais_tetis.html

ctrl+s podcast 13: Nezaudē naudu finanšu piramīdā!

Visi esam dzirdējuši stāstus par finanšu piramīdām un kā cilvēki tajās zaudē naudu. Šajā epizodē mēģinājām saprast, kā izvairīties no šāda scenārija.

Diezgan plaša diskusija epizodes ietvaros sanāca par to, kā atšķiras finanšu piramīdas un tīkla mārketings.

Tīkla mārketings ir biznesa modelis, kurā pārdošana notiek ar tiešu komunikāciju un pārdevēji ir no mātes kompānijas lielā mērā neatkarīgi.

Piramīdas shēma ir finanšu shēma, kurā cilvēki vairāk naudas nopelna rekrūtējot jaunus cilvēku nekā pārdodot produktu vai pakalpojumu.
Tā kā tās var būt grūti atšķirt noder piramīdas shēmas pazīmes:
  1. Iespēja pievienoties grupai, kurā būs jāiesaista vēl cilvēki;
  2. Būs jāpiedāvā produkti, kas ir virs tirgus cenas;
  3. Ir salīdzinoši lielas uzsākšanas izmaksas;
  4. Sarunā tiek minēts, ka šī nav piramīdas shēma vai ka tas ir legāli.
  5. Lielāka peļņa tiek solīta no citu cilvēku piesaistīšanas, nevis no produkta pārdošanas.

Domājot par finanšu piramīdām jāsaprot, ka to zemākie slāņi ir daudzkārt lielāki kā augšējie. Piemēram, ja katrā līmenī cilvēkam jāpiesaista tieši 2 cilvēki – katrā nākamajā līmenī būtu tieši par 1 cilvēku vairāk kā pirmīdā kopā. Šis pieaugums kā attēlots tabulā.

   Līmenis  Cilvēki  līmenī  Cilvēki kopā  Jāpiesaista
1 1 1 2
2 2 3 4
3 4 7 8
4 8 15 16
5 16 31 32
6 32 63 64
7 64 127 128
8 128 255 256
9 256 511 512
10 512 1023 1024
11 1024 2047 2048
12 2048 4095 4096
13 4096 8191 8192
14 8192 16383 16384
15 16384 32767 32768
16 32768 65535 65536
17 65536 131071 131072
18 131072 262143 262144
19 262144 524287 524288
20 524288 1048575 1048576
21  1048576  2097151  2097152

Varam redzēt, ka jau 21 līmenī, šāda piramīda iekļautu visus Latvijas iedzīvotājus. Šī tabula izskatītos vēl trakāk, ja jāpiesaista būtu vairāk kā 2 cilvēki. Piemēram, ja katrā līmenī jāiesaista 10 cilvēki, jau 6 līmenī tas nozīmētu, ka jāpiesaista 1 miljons.

Tieši šī izplešanās ilgtermiņā ir neuzturama.

 

Ja Tev ir radušies kādi jautājumi par finanšu piramīdām – droši atstāj tos komentāros.

Ja zini kādu draugu, kam šī epizode varētu šķist interesanta – padalies ar to.

Ja Tev ir padomā kāda tēma, kuru vēlies, lai apspriežam raksti uz podcast@ctrls.lv

Atsauces

Ar Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas materiāliem vari iepazīties: https://www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/kas-jazina-par-finansu-piramidam/

Saite uz filmas mājas lapu “Betting on Zero” angļu valodā https://bettingonzero.com/

Wikipēdijas šķirklis par Ponzi shēmām https://en.wikipedia.org/wiki/Ponzi_scheme

Wikipēdijas šķirklis par QNET https://en.wikipedia.org/wiki/Qnet

 

 

 

ctrl+s podcast 12: Ar ko (pa)runāt par naudu?

Sarunas par naudu nekad nav bijušas vienkāršas. Nereti tās beidzas ar strīdiem, un dažkārt tieši nauda sagandē lieliskas attiecības. Viens no iemesliem, kāpēc mēs sākām par naudu runāt publiski – lai sarunas notiktu vieglāk.

Neslēpsim, mums arī ir grūti par visiem naudas tematiem runāt ar visiem. Tāpēc šajā epizodē dalāmies ar pieredzi, kā esam runājuši par algu, dzīvošanas izmaksām un kā krāt un būt atbildīgiem. Epizode iekļauj sarunas ar dzīvesbiedrēm, draugiem, vecākiem un ģimeni, kolēģiem un …

Ja noklausies šo epizodi pastāsti komentāros, ar ko bija Tava pēdējā saruna par naudu, vai ar ko būs nākamā. Vari pievienot arī tematu.

Atsauces

  1. Aplikācija, kuru lieto Mārtiņš budžeta plānošanai Moneon App 
  2. Sērija par pensijām, kuras pieminām: ctrl+s podcast 11: Kurā pensiju līmenī esi Tu?
  3. Salīdzini savu algu ar nozari: https://www.algas.lv/algu-aptauja
  4. Darba sludinājumi ar aptuveno algu līmeni https://www.cv.lv/

ctrl+s podcast 11: Kurā pensiju līmenī esi Tu?

Šajā podcast epizodē centāmies izzināt visus pieejamos pensiju līmeņus Latvijā un dot ieskatu tajā, ko no tiem varam sagaidīt. Pierakstos ir ļoti daudz saites uz papildu resursiem, tāpēc, ja kāda no tām šķiet īpaši noderīga – pieraksti komentāros.

Pirmais pensiju līmenis

Pirmajā pensiju līmenī tiek reģistrēti 14% no mūsu algas, kas ir lielākā daļa no VSAOI. Reģistrēt, nozīmē ka visi ieskaitījumi tiek saskaitīti un indeksēti. Indeksēšana ir darbība, kurā šis pensijas pieraksts tiek pielāgots cenu izmaiņām.

Pirmais pensiju līmenis ir pieejams katram, kas ir nostrādājis 10 gadus (un maksājis nodokļus) un sasniedz pensionēšanās vecumu:

  • Šogad pensionēšanās vecums: 63 gadi un seši mēneši
  • no 2020. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 63 gadi un deviņi mēneši
  • no 2021. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi
  • no 2022. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un trīs mēneši
  • no 2023. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un seši mēneši
  • no 2024. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 64 gadi un deviņi mēneši
  • no 2025. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums: 65 gadi

Iespēja apskatīt, cik esi sakrājis: https://www.latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP61/Apraksts

Otrais pensiju līmenis

Pensiju otrais līmenis ir VSAOI daļa (6%), kurai katram no mums ir iespēja noteikt pārvaldītāju. Pensiju otrā līmeņa pārvaldītājs ir FKTK reģistrēti uzņēmumi, kas saņēmuši licenci. Visus pārvaldītājus atradīsi: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/pensiju-fondi/valsts-fondeto-pensiju-shemas-vfps-lidzeklu-parvalditaji/. Šis pārvaldītājs būs atbildīgs par Tavas naudas ieguldīšanu pēc Tevis dotajiem norādījumiem. Kopumā 2. līmenis, ļauj pensijā saņemt atdevi arī no finanšu tirgus attīstības.

Katram no mums ir iespēja mainīt 2. pensiju līmeni izmantojot Latvija.lv https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p285/ProcesaApraksts un apskatīt savu uzkrājumu https://www.latvija.lv/Epakalpojumi/EP44

Lai izvēli izdarītu labāk, vari pārskatīt rezultātus šeit: https://www.fktk.lv/statistika/pensiju-fondi/ceturksna-parskati/ , bet atceries, ka pagātnes rezultāti ne vienmēr norāda uz nākotnes rezultātiem.

Interesanti šobrīd ir sekot līdzi iniciatīvai par iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto. Lai arī šo iniciatīvu lielā mērā atbalsta Indekso, viņu apraksts par 2. līmeņa mantošanu ir visai adekvāts.  https://indexo.lv/blogs/ka-stradas-2-pensiju-limena-mantosana/

Trešais pensiju līmenis

Trešais pensiju līmenis ir pilnīgi brīvprātīgs. Iemaksas tajā katrs var izvēlēties pats tāpat kā fonda pārvaldītājus – https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/pensiju-fondi/privatie-pensiju-fondi/. Trešo pensiju līmeni var saņemt jau 55 gadu vecumā.

Par iemaksām 3. līmenī var saņemt arī nodokļu atmaksu par kuru vairāk iespējams izlasīt: https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-3-limenis/nodokla-atvieglojumi/ mūsu aprēķins ar Latvijas vidējo algu:

1077*12 = 12 924 => 10% * 12924 = 1292 => 108 EUR

Aprēķins par manu pensiju

Lai to izdarītu izmantoju pensijas kalkulatoru, kas pieejams mājaslapā Mana Pensija https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-sistema/kalkulators/ un vairākus pieprasījumus uz Latvija.lv, lai uzzinātu šī brīža stāvokli, kuru saites jau iepriekš pieminētas rakstā.

Šobrīd mans apdrošināšanas stāžs ir 7 gadi un 9 mēneši. Šajā laikā 1. pensiju līmenī esmu iemaksājis € 9462 un 2. pensiju līmenī esmu uzkrājis €2595. Ja mans progress turpināsies līdzīgi, kā šobrīd, tad, pensijā ejot, es saņemšu €1085 mēnesī. Ja es katru mēnesi piemaksātu €30, lai izveidotu savu 3.pensiju līmeni, tad mana pensija palielinātos uz €1152 mēnesī.

Citas pensijas

Citas pensijas, kuras iespējams saņemt:

Atsauces ne par pensijām

Grupas ППШ video klips https://www.youtube.com/watch?v=kx-bu5VXHXo

ctrl+s podcast 10: Vai man vajag kredītkarti?

*atgādinām, ka šis ir mūsu viedoklis, un balstīts uz mūsu situāciju, tāpēc aicināt katru būt atbildīgu un izvērtēt savu situāciju

Epizodes laikā ar Mārtiņu un Dāvi apskatām kredītkartes no dažādiem aspektiem, un mēģinām saprast, vai mums katram, esot savā situācijā, vajag vai nevajag kredītkarti.

Šajā epizodē skatāmies tieši uz kredītkartēm, kas ir atšķirīgas no debetkartēm:

  • ar kredītkarti ir iespēja iztērēt vairāk nekā Tev ir;
  • ar kredītkarti nauda tiek rezervēta, nevis uzreiz pārskaitīta no konta.

Sarunas laikā noskaidrojām, kā kredītkartes palīdz ceļojumos, piemēram, ar auto izīrēšanu, kā arī, kāpēc kredītkartēm ir atlaižu programmas, un dažkārt tās piedāvā bonuspunktus. 

Epizodē pārrunājām arī tēmas, kas saistītas ar kredītkaršu ēnas pusēm piemēram, augstākām komisijas maksām. Vēl aplūkojām, kā izmaksas par kredītkarti ietekmē to procentu likme un atmaksas laiks. 

Ja Tev patika šī epizode, noteikti dalies ar to sociālajos tīklos: Facebook, twitter vai, piemēram, Instagram ar mūsu skaisto epizodes dizainu.
Šo podcast var atrast arī: Apple Podcast, Spotify un citās vietās, kur klausies podcast.
Ja vēlies, lai runājam par tēmu, kas Tev ir interesanta, vai, ja vēlies ieteikt kādu frāzi par naudu – sūti to uz podcast@ctrls.lv

Uzzini visu par ctrl+s jaunumiem te!