Lielākā daļa grāmatu un blogu sākas ar vienu frāzi:
Ir jātērē mazāk kā tiek nopelnīts.
Lai arī vienkārša, šī frāze slēpj daudz patiesības. Ja mērķis ir tikt ārā no parādiem, uzkrāt vecumdienām, vai nopirkt jaunu auto, šis ir pirmais solis. Lai spētu frāzei paklausīt, vispirms nepieciešams izveidot sistēmu, lai patiesi varētu noteikt – vai pelnu vairāk vai mazāk nekā tērēju. Tam palīdz budžets.
Izveido savu budžetu
Budžets ir ienākumu un izdevumu saraksts. Tas ļauj ieraudzīt kopējo ienākumu un izdevumu summu. Ja summas sakrīt, tad tas bieži ir vienīgais budžeta uzdevums un, iespējams, nekas vairāk nav nepieciešams.
Iesaku sākt ar mēnesi. Sarakstīt uz lapas iespējamos ienākumus un izdevumus un pārbaudīt, vai ienākumi ir lielāki kā izdevumi. Ja tā ir – ļoti labi, budžets ir ar pārpalikumu.
Ja tā nav, var turpināt ar vienu no 2 vingrinājumiem – saprast, vai ir iespējams reāli palielināt ienākumu, vai atrast veidus, kā samazināt izdevumus. Katrs no tematiem ir tik liels, lai to aplūkotu atsevišķā rakstā. Tiesa, katram no mums būs idejas, kā šos ienākumus sagrupēt, un arī bez pamācībām katram no mums būs idejas, kuras no šīm grupām ir pārāk lielas.
Personīgā budžeta metodes
Lielā mērā tas, kā izskatās budžets, ir atkarīgs no mērķa, kuru nepieciešams sasniegt. Labs personiskais budžets ir tāds, kas ļauj sasniegt šo mērķi, bet ietver arī katra individualitāti. Vairāki autori ir rakstījuši par labākajām metodēm, kā to izdarīt.
50 – 30 – 20
Šī ir personīgā budžeta veidošanas metode, kuru aprakstījušas māte un meita savā grāmatā “Visa tava vērtība”. Grāmatā autores apgalvo, ka ar šo pieeju budžetam ir iespējams samazināt emocionālos pārdzīvojumus un saglābāt labklājību dzīves garumā.
Metodes pamatā ir izdevumu sadalījums 3 galvenajās grupās.
50 % jeb puse no ienākumiem būtu jāatvēl vajadzību apmierināšanai. Šajā sadaļā noteikti ir iekļaujami dzīvošanas izdevumi, transports un ēdiens. Arī nepieciešamais apģērbs iekļaujas šajā kategorijā.
20 % jeb viena piektā daļa būtu jāatvēl dažādiem ieguldījumiem un uzkrājumiem. Šajā sadaļā tiek iekļauta visa nauda, kas paredzēta vēlākiem tēriņiem.
30%, kas atlikuši (aptuveni 1/3 daļa) var tikt iztērēti produktiem un pakalpojumiem, kas ir vairāk nekā nepieciešamība. Piemēram 2. un 3. dzēriens bārā.
Grāmata pieejama: All Your Worth: The Ultimate Lifetime Money Plan
Vienīgās problēmas, ar kurām esmu saskāries, mēģinot pielietot šo metodi, ir spēja nodalīt izdevumus, kas ir vairāk iegribas nevis pamatizdevumi. Manuprāt, šī ir viena no vienkāršākajām metodēm, ar kuru sākt veidot personīgo budžetu. Īpaši, ja sākumā izmanto atviegloto versiju.
80 – 20
Līdzīgi, kā iepriekšējā metode, šī neprasa visus izdevumus sadalīt vairākās nelielās kategorijās, bet piedāvā vienkāršu pieeju – 20% no saviem ienākumiem uzreiz novirzi uzkrājumiem un pārējo naudu vari tērēt kā vēlies.
Šī metode mēdz piedzīvot vairākas variācijas atkarībā no vēlmes ietaupīt,, un to bieži izmanto cilvēki, kas vēlas pēc iespējas ātrāk sasniegt vecumu, kurā viņiem nav jāuztraucas par savu nodrošinājumu vecumdienās. Piemēram, cilvēki, kas metodi pārveidojuši par 50 – 50, bieži var pensionēties pirms 50 gadu vecuma.
Vairāk par ekstrēmās taupības principiem var uzzināt grāmatā: Early Retirement Extreme: A Philosophical and Practical Guide to Financial Independence
Ilgu laiku šī bija mana vienīgā budžeta veidošanas metode, ko izmantoju kopā ar automatizētiem maksājumiem un sekojot budžeta principam – samaksā sev pirmajam. Taču tā noteikti nav bijusi visiedarbīgākā metode gadījumos, kad ir ļoti mazi ienākumi.
Aplokšņu budžets
Lai arī pirmajā mirklī var likties, ka tas ir saistīts ar aplokšņu algām, tā nebūt nav. Šī ir budžeta uzturēšanas tehnika, ko iespējams kombinēt ar iepriekš minētajām un nodrošina vislabāko pieturēšanos noteiktajiem kategoriju limitiem.
Metodes būtība ir vienkārša – algas dienā vai mirklī, kad tiek saņemta nauda, tā tiek sadalīta pa aploksnēm, vispirms aizpildot aploksnes, kuras nepieciešamas primāri – mājokļa izdevumi, ēdiens, transports. Kad šīm kategorijām nauda ir atlikta, to var atvēlēt mazāk nepieciešamām lietām un izklaidēm.
Metodes burvība slēpjas tajā, ka vienīgā nauda, kas pieejama makā, ir tā, kas dienas sākumā tur ielikta. Tādējādi nav iespējams pārmērīgi pārtērēt kādu no kategorijām.
Tā kā šajā metodē visa darbība notiek tikai ar skaidru naudu, te arī metodes galvenā kritika – lai to īstenotu, ir maz vietas atkāpēm no dienas plāna. Tas var nozīmēt, ka vakarā nākas izlaist kādu pasākumu, tikai tādēļ, ka par to nav zināts no rīta (un līdz ar to nauda makā nav ielikta). Tiesa, no personīgās pieredzes zinu, ka bieži draugi ir saprotoši un izpalīdzēs.
Vērtībās balstīts budžets
Aizvien biežāk mēs saprotam, ka lietas nedara mūs patiesi priecīgus, tādēļ aizvien izbaudām pieredzes, notikumus, pasākumus. Ekonomisti to dēvē par pieredzes ekonomikas laikmetu, un šī iemesla dēļ ir parādījušās arī jaunas budžeta veidošanas metodes.
Pirmais solis: atšķirībā no parasta budžeta veidošanas šis sākas ar savu vērtību noteikšanu – kas ir lietas, kuras dzīvē novērtē? Manā gadījumā:
- Laiks, ko pavadu ar Undiju
- Drošības sajūta, ko rada nodrošinājums
- Attiecības ar draugiem
- Spēja būt profesionālam
- Unikāli piedzīvojumi
- (+ prioritāšu skaits nav limitēts …)
Otrais solis: pārbaudīt savus līdzšinējos tēriņus – cik liela proporcija no tiem ir nemaināmi (kredīta maksājumi, pakalpojumu rēķini u.c.) un pārējos tēriņus novērtēt – vai tie atbilst Tavām prioritātēm, un kā juties, kad veici šos pirkumus.
Trešais solis ir izveidot sistēmu, kas Tevi atturēs no nevēlamo pirkumu veikšanas. Manā gadījumā – vēlme atteikties no Coca-Cola ikdienā veicināja mani sabiedriskā transporta vietā biežāk izvēlēties velosipēdu (lai pieturā gaidot tramvaju nebūtu kādrinājums aiziet līdz Narvesen). Mans ieteikums ir mēģināt dažādus atgādinājumu veidus un skatīties, kuri no tiem strādā tieši Tev.
Ceturtais solis: regulāri pārskatīt budžetu un pielāgot savu sistēmu, lai aizvien novērstu nepatīkamos naudas tērēšanas paradumus.
Šobrīd man šī metode šķiet pievilcīgākā, lai arī nevar noliegt arī tās kritiķus, kuri uzsver 2 galvenos trūkumus:
- Gadījumā, ja personai ir zemi ienākumi, metode nesniedz solīto gandarījumu, jo pārāk mazu naudas daudzumu iespējams novirzīt “vērtību finansēšanai”.
- Ir salīdzinoši viegli pārkāpt vērtību robežas un pārtērēt budžetā atvēlēto summu.
Šī metode ir ieteicama, ja jau kādu laiku esi dzīvojis ar saplānotu budžetu, bet tas līdz galam nav attaisnojis tavas vēlmes.
Sākt ir svarīgākais
Neskatoties uz to, kura metode tiek izvēlēta, ir pāris patiesības, kas jāņem vērā katram:
- Jebkurš budžets ir labāks kā nekāds budžets, jo ļauj saprast vismaz daļu no ienākumiem un tēriņiem un sākt tos kontrolēt.
- Nevajag baidīties no kļūdām. Neviens budžets nav bijis ideāls ar pirmo reizi. Ik pēc laika iespējams pārskatīt pozīcijas un tās labot.
- Labāk vienkāršāks nevis sarežģītāks. Ikvienam, kas neuzskata sevi par matemātikas un Excel absolūtu fanu, iesākumā noderēs pēc iespējas vienkāršāks budžets.