ctrl+s podcast 10: Vai man vajag kredītkarti?

*atgādinām, ka šis ir mūsu viedoklis, un balstīts uz mūsu situāciju, tāpēc aicināt katru būt atbildīgu un izvērtēt savu situāciju

Epizodes laikā ar Mārtiņu un Dāvi apskatām kredītkartes no dažādiem aspektiem, un mēģinām saprast, vai mums katram, esot savā situācijā, vajag vai nevajag kredītkarti.

Šajā epizodē skatāmies tieši uz kredītkartēm, kas ir atšķirīgas no debetkartēm:

  • ar kredītkarti ir iespēja iztērēt vairāk nekā Tev ir;
  • ar kredītkarti nauda tiek rezervēta, nevis uzreiz pārskaitīta no konta.

Sarunas laikā noskaidrojām, kā kredītkartes palīdz ceļojumos, piemēram, ar auto izīrēšanu, kā arī, kāpēc kredītkartēm ir atlaižu programmas, un dažkārt tās piedāvā bonuspunktus. 

Epizodē pārrunājām arī tēmas, kas saistītas ar kredītkaršu ēnas pusēm piemēram, augstākām komisijas maksām. Vēl aplūkojām, kā izmaksas par kredītkarti ietekmē to procentu likme un atmaksas laiks. 

Ja Tev patika šī epizode, noteikti dalies ar to sociālajos tīklos: Facebook, twitter vai, piemēram, Instagram ar mūsu skaisto epizodes dizainu.
Šo podcast var atrast arī: Apple Podcast, Spotify un citās vietās, kur klausies podcast.
Ja vēlies, lai runājam par tēmu, kas Tev ir interesanta, vai, ja vēlies ieteikt kādu frāzi par naudu – sūti to uz podcast@ctrls.lv

Uzzini visu par ctrl+s jaunumiem te!

ctrl+s podcast 09: Vai uzticēties bankām?

Ikdienā neaizdomājamies par to, kā bankas pelna naudu. Banku ienākumus veido gan procenti, gan komisijas, gan citi ienākumi.

Banku ienākumi2018 Q4 (tūkstošos, €)
Latvijas Komercbanku ieņēmumu sadalījums 2018, FKTK

Svarīgais, ko ikdienā der atcerēties – bankas pelna ne tikai no mums izsniegtajiem kredītiem, bet arī no visām komisijām, kuras samaksājam, kā arī darījumiem ar finanšu instrumentiem.

Banku izdevumi 2018 Q4 (tūkstošos, €)
Latvijas komercbanku izdevumu sadalījums, 2018, FKTK

Bankas izdevumus lielākoties veido personāla un administratīvie izdevumi, kas ir izdevumi klientu apkalpošanai, darbinieku algām un uzturēšanai.

Tādēļ katram jāsaprot – ikdienā sadarbojoties ar savu banku mēs samaksājam par visām šīm lietām un cilvēkiem. Šo iemeslu dēļ der aizdomāties – kāpēc Tev vēlreiz jāiet uz filiāli un ko tieši iegūsi stāvot rindā? Vai tas, ka internetbankā nepieciešams ieiet biežāk nevis retāk, nav bankas veids, kā Tev ko pārdot?
Pāris temati, kuriem pieskaramies epizodē:
  • Kas ir bankas komisija? Par ko tieši to maksājam?
  • Kas ir izskatīšanas maksa?
  • Kā bankas var nodrošināt, ka nauda ir drošībā?
  • Apdrošināšana
Mūsdienās arvien biežāk saskaramies ar “banku alternatīvām”. Lai arī visizplatītākie ir alternatīvie kredīti, arī alternatīvi maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kontu uzturētāji ir visai plašā skaitā. Epizodē atradīsi atbildi, kāda ir atšķirība, piemēram, starp “Revolut” un “N26”, kas abi diezgan aktīvi ienāca Latvijas tirgū pirms laika.

Izmantotie materiāli

ctrl+s podcast 08: Laiks ir nauda. Par un pret.

Mēs visi zinām slaveno teicienu: “Laiks ir nauda.” Bet ko tas nozīmē katram no mums?

Mēs ar Mārtiņu un Dāvi apspriedām, kad mēs tam pavisam noticējām un kā tas ietekmējis mūsu dzīves. Pāris temati, kuriem pieskārāmies:

  • Cik vērtīga ir mana stunda, un kā šo vērtību palielināt?
  • Darīt visu pašam vai samaksāt kādam par to?
  • Vai nepilns darba laiks ir tā vērts?
  • Cik daudz laika veltīt draugiem?
  • Kas ir svarīgāks nekā nauda?
  • Kad ir vērts strādāt zem savas stundas likmes?
  • Cik maksā dzert pašu dārgāko alu?
  • Vai nauda padara laimīgu?

Ko Tev nozīmē laiks ir nauda ikdienā? Ieraksti to komentāros un droši dalies ar šo vai savu mīļāko epizodi ar kādu draugu.

Ja Tev ir kādi ieteikumi, uzsit ziņu uz podcast@ctrls.lv

 

ctrl+s podcast 07: Par ko mēs esam gatavi maksāt vairāk?

Šī  ir sērija, kurā ar Mārtiņu sastādījām sarakstus ar lietām, par kurām mūsuprāt ir vērts maksāt vairāk.

Kaspara saraksts:

  1. Augstākā izglītība – ja ir iespēja mācīties labākajās vietās, vai kopā ar labākajiem.
  2. Zināšanas, kuras nevar iegūt citur.
  3. Preces, kas ražotas saskaņā ar vērtībām.
  4. Pārtika, kas ir veselīga un / vai sniedz prieku.
  5. Ārsts, frizieris un citi speciālisti, kas Tevi pazīst.
  6. Komforts tālos braucienos.
  7. Lietas, ar kurām pelnu naudu.

Mārtiņa saraksts:

  1. Augstākā izglītība.
  2. Lietas, kuras var atkārtoti salabot.
  3. Tehniskās / specializētās apkopes.
  4. Nekustamais īpašums.
  5. Putekļusūcējs – robots.

Ja Tev šķiet, ka esam aizmirsuši kādu svarīgu lietu, un vēlies papildināt šos sarakstus – droši pievieno to komentāros.

Ja Tev patika šī epizode, droši iesaki to citiem, vai aizsūti viņiem saiti uz savu mīļāko epizodi!

ctrl+s podcast 06: Kā pareizi atmaksāt kredītu un krāt naudu?

Šajā podcast epizodē runājam par to, kā pareizāk atdot kredītu un sākt krāt naudu. Lai arī nosaukums liek domāt, ka noklausoties sēriju uzzināsi visuma patiesību un varēsi visu dzīvi darīt tikai pareizas lietas, tā noteikti nebūs.

Kā atmaksāt kredītu?

Princips, pie kura iesakām pieturēties ir atmaksā kredītu ātrāk, nekā vēlas kreditors. Protams, ja to vēlies darīt, ir labi zināt, kā to darīt efektīgāk.

Divas galvenās metodes, kuras pieminam kredītu atdošanai ir kredīta atdošanai angliski tiek sauktas par “sniega bumbu” jeb “kraušanu” (snowball, stacking) un lavīnas (avalanche) metodēm. Sniega bumbas metodes būtība ir sākt ar mazāko kredītu un atmaksāt to pirmo, lai radītu sajūtu, ka kredītu atmaksāšana notiek aizvien ātrāk. Lavīnas metode iesaka sākt ar kredītu, kuram ir lielākā % likme, lai pēc iespējas mazāku naudas daļu nāktos atmaksāt kreditētājam.

Lai labāk izprotama metodes būtība ilustrēsim to ar piemēru:

Pieņemsim ka Kārlim ir 5 dažādas kredītsaistības. Kopā, katru mēnesi minimālie maksājumi sastāda 710 €, bet Kārlim izveidojot ļoti veiksmīgu budžetu ir iespēja katru mēnesi atmaksāt 800 €. Secība, kurā katra no metodēm iesaka ieguldīt naudu, kas neaiziet minimālajiem obligātajiem maksājumiem ir atšķirīga.

Summa Procentu likme Minimālaismaksājums Sniega bumba Lavīna
Ātrais kredīts 1 500 € 40% 40 € 2 1
Kredītkartes parāds 800 € 23%  30 € 1 2
Auto kredīts 8 000 € 15%  200 € 4 3
Studiju kredīts 4 000 € 2%  40 € 3 5
Mājas kredīts 120 000 € 4%  400 € 5 4

Būtiskā atšķirība metodēm ir tā, ka Sniega bumbas metode ļauj ātrāk samazināt kredītu skaitu, kas ir jāmaksā, kamēr Lavīnas metode ļauj ātrāk dzēst visu kredītu.

Ja vēlies redzēt cik būs jāmaksā ar katru no metodēm, izmanto šo kalkulatoru. Kāpēc tieši šīs 2 metodes? Tās ir labākās ar ko sākt. Ja būs nepieciešamība Tu pielāgosies.

Kā sākt uzkrāt?

Princips, kas ļaus uzkrāt vienkāršāk – samaksā sev pirmajai. Šo esam pieminējuši gandrīz katrā epizodē un otrajā vari dzirdēt tieši cik spēcīgs ir šis paradums. Kad atlikt esi iemācījies, jautājums ir kā panākt, ka nauda aug.

Mēs apspriedām padomu, ko esam lasījuši un dzirdējuši vairākkārt – vispirms nepieciešams sakrāt ārkārtas fondu un tikai tad investēt un lai arī šķiet, ka avotos, kurus esam izmantojuši visi ir pārliecināti, ka tā ir labākā iespēja, mums ir arī atšķirīgas pieredzes.

Ko pirmo atdot kredītu vai investēt?

Šim jautājumam gandrīz vienmēr pareizā atbilde ir – atdot kredītu, izņemot tad, kad tā nav. Šī atbilde patiesībā ir jāpiemēro katrai situācijai individuāli, bet ir pāris lietas, kuras noteikti ir vērts ņemt vērā.

Spēja panest risku jeb riska tolerance ir nozīmīgs faktors. Jo mazāk ir ko likt uz spēlēs, jo ātrāk var sākt investēt, bet ja ietaupījumu zaudēšana nozīmē palikšanu bez pajumtes kopā ar ģimeni iespējams labāk samazināt savas kredītsaistības.

Atšķirība starp investīciju atdeves likmi un kredīta procentu likmi, ko angliski sauc spread. Jo lielāka tā ir, jo lielāks iegansts investēt. Atceries, ka finanšu tirgi var būt svārstīgi, bet kredīta summas samazinājums ir drošs.

Inflācija ir naudas vērtības samazināšanās. Ja aizdevuma termiņš ir ilgāks kā 5 gadi un kredīta procentu likme ir zem 5% inflācija parūpēsies, lai šis kredīts šķistu aizvien mazāks .

Papildus lasāmviela

Ja vēlies ienirt šajā tēmā dziļāk, vari smelties padomu resursos, kurus lasām, lai paplašinātu redzes loku: